Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA:Ieva Akuratere & Aivars Hermanis "Vēlēšanās"

© Publicitātes foto

Dziedātājas Ievas Akurateres un ģitārista Aivara Hermaņa sadarbība aizsākusies jau apmēram 30 gadiem, kad Igo, Ievas un grupas “Remix” izpildījumā tika laista klajā Aivara sakomponētā dziesma “Ar tevi” – to varētu dēvēt arī par pirmo latviešu “bossa nova” stilā ieturēto dziesmu.

Jaunajā albumā muzikālā noskaņa ir līdzīga, taču šoreiz visu dziesmu tekstu autore ir Ieva. Savulaik viņa šajā ampluā bija darbojusies gan savās solo gaitās, gan grupu “Simulācija” un “Lidojošais paklājs” programmās, bet pēdējā laikā bija pieklususi. Taču pērn ziemā beidzot radās dzejošanai teju vai ideāli apstākļi - savā Apšuciema mājā skatu uz Lāčupīti mūziķe varēja “sev tīkamā, harmoniskā un laimīgā situācijā nobriedušas sievietes pašapziņā” dzejot, pēc tam sava darba augļus piedāvājot Aivaram ietērpt muzikālās nokrāsās. “Albuma stilu mūziķi formulē kā impresionismu - tā ir viegla, gaisīga rotaļa ar situācijām, svarīgu lietu nesvarīga piesaukšana, uzplaiksnījumu un gaismēnu mija,” tā tiek pieteikts jaunais albums. Šis ieraksts tapis Hermaņa mājas studijā, pats Aivars iespēlējis praktiski visus instrumentus (ģitāra, stīgu sempli, bass, perkusijas), to miksējis Raimonds Macats, savukārt māsters tapis “MMB Studio”pie Vjačeslava Mitrohina. Kopumā deviņi jauni skaņdarbi.

PAR. Netiek atklāta ne jauna Amerika, ne pat Lāčupe, un to arī nevajag - dueta trumpji joprojām ir Ievas liriskais, romantiskais un, nebaidīsimies šī vārda, erotiskais balss tembrs, kā arī Aivara perfektā ģitārspēle. Tam klāt nāk veiksmīgie teksti - Ieva nudien ir laba dzejniece, bet vēl - šis albums nav tikai noskaņu darbs relaksācijai, te ir vismaz pāris pērles. Pirmā no tām ir dziesma „Mēness” ar atmiņā paliekošu melodiju, savukārt albumu noslēdzošā kompozīcija „Stāvs” ar intriģējoši noslēpumaino ģitāras motīvu vispār šķiet viens no veiksmīgākajiem šī radošā tandēma darbiem, lai arī tam mazliet netipisks.

PRET. Īpaši nav, kur piesieties, ja nu vienīgi Vizmas Belševicas dzejoli „Vienaldzības” gan varēja likt mierā - pavisam nesen taču to Raimonda Paula programmā un savā albumā jau apdziedāja Agnese Rakovska... Protams, šis albums neapmierinās „širpotreba” prasības, bet to diez vai var pierakstīt pie mīnusiem.