RECENZIJA: Jānis Bukums "Neuzvarētais"
 
©Publicitātes foto

No novembra beigām taustāmā veidā pieejams dziedātāja Jāņa Bukuma jeb grupas “Jānis Bukums” trešais studijas albums – līdz šim (un arī tagad) tas bija bez maksas lejuplādējams grupas mājas lapā.

Atšķirībā no tā priekštečiem, tas ir grupas ģitārista Artura Liedes konceptalbums, kam pamatā iedvesma radusies no amerikāņu avangarda komponista Harija Partča dzīvesstāsta, savijot to ar dažādu kolorītu personību dzīvesstāstiem, ko grupas mūziķi satikuši dažādu koncertu un izbraukumu laikā. “Muzikālais stāsts ir par hipotētisko klaidoni, kas izgājis cauri debesīm un elli, pārdzīvojis visu un ir atgriezies - neuzvarēts. Albuma klausītājam tiek izstāstīta visa klaidoņa dzīve,” informē “bukumieši”. Lai gan albuma skanējumā esot vienlīdz vainīgi visi dalībnieki, visaktīvākie muzikālā skanējuma producenti bijuši pats Jānis Bukums un skaņu inženieris Kārlis Šteinmanis. Jāpiebilst, ka ierakstā grupa aicinājusi piedalīties arī dažādus viesmāksliniekus: šova “X-Faktors” pagājušās sezonas finālisti Līgu Rīderi, dziedātāju Elzu Rozentāli, kā arī virkni (pie)dziedošu meiteņu. Kopumā ducis dziesmu plus Prinsa “Purple Rain” kaverversija - tas laikam tāpēc, lai koncertos būtu iemesls pieteikt kaut ko no sērijas “uzlūdz dāmas”... CD vizuālā noformējuma autors - Latvijā pazīstamais un dažādi vērtētais mākslinieks Artūrs Bērziņš.

PAR. Lai gan arī jaunais albums joprojām ir tas pats vecais, labais “hard & heavy”, tas tomēr ir jūtami pārāks par iepriekš izdotajiem CD “Dzīvs un savādāks” (2015) un “Ugunslietus” (2016). Galvenais iemesls ir puisis ar bezgala stulbo katliņu galvā - Arturs Liede, viens no labākajiem jaunās paaudzes ģitāristiem, kurš veterāna Bukuma stūrētās brigādes skanējumā ienesis teju vai Sleša un Zaka Vailda cienīgas ģitārskanējuma vēsmas. Arī pārējie neslinko - cits vecmeistars no grupas “Monro” laikiem Artūrs Račinskis dod savu artavu ar tādiem kā “hard country” ģitāras akordiem, basģitārists Andrjus Jaņuns, palaists savā vaļā, izklaidē ar gaumīgām solopartijām (piemēram, dziesmā “Grēkā”), bet Filips Batarags jau kopš pirmā albuma sevi apliecinājis kā augstākās raudzes sitamo instrumentu meistaru. Kas tad vēl? Ā, pats Bukums, bet viņa vīrišķīgās dzelzsrīkles dotības nekad nav bijis iemesla apšaubīt. Labākās dziesmas ir rokgabali “Kas tas ir” (šim piecas zvaigznes no piecām!) un “Progresīvi…”, tāpat izceļamas ir “Eņģeļi raud”, “Grēkā” un “Dzīvs vai miris”, melodiskākās “Neuzvarētais” un “Ziemeļu dievi”, arī rokbalāde “Vien tev”. Rezumējot - labu dziesmu netrūkst.

PRET. Ja “bondžoviskais” duets ar Līgu Rīderi dziesmā “Parasts stāsts” ir pat ļoti, ļoti OK, tad kopdarbs ar Elzu Rozentāli “Ledus asarā” negaidīti totāli krīt ārā no kopējā konteksta - tam tiešām vieta tikai Latvijas Radio 2 “Muzikālajā bankā”. Dažbrīd mazliet klišejiski - gan no mūzikas, gan tekstu viedokļa, bet tā jau ir piesiešanās.