RECENZIJA: Muse "Simulation Theory"

Pirms valsts svētkiem mūzikas veikalu plauktos nonāca britu rokgrupas “Muse” jaunākais studijas albums, kas latvju klausītājiem būs interesants arī no tā viedokļa, ka sniedz ieskatu nākamā gada 12. jūnijā “Arēnā Rīga” paredzētā koncerta repertuārā.

“Mēs vienmēr esam centušies cilvēkiem sniegt visiespaidīgāko šovu pasaulē, ko tādu, ko viņi vēl nekad nav redzējuši. Pēc arēnām, ko piepildījām ar droniem, esam gatavi doties vēl tālāk, un man ir sajūta, ka to esam sasnieguši. Ideju ir ļoti daudz, piemēram, izmantot magnētus, lai levitētu gaisā, bet tā ir tikai aisberga pati augšdaļa. Esmu drošs, ka nekad iepriekš nevienā koncertā nekas tāds nebūs redzēts!”, gaidāmo tūri reklamē grupas vokālists Metjū Belamijs. “Muse” koncerts Latvijā - tas gan nav nekas jauns, jo šie briti pie mums viesojušies jau vairākkārt (pēdējā reize - 2016. gada jūnijā), uzstājoties gan “Arēnā Rīga”, gan festivālā “Positivus”. Sekojot trim konceptuālajiem albumiem pēc kārtas, grupa ar savu astoto studijas ierakstu vēlējusies mainīt skanējumu, šoreiz iedvesmojoties no 80. gadu sintīpoproka (ja tā šo stilu var dēvēt), tā laika vizuālās estētikas un popkultūras. Plānots, ka atsauces uz minēto desmitgadi būs arī visas jaunās koncerttūres pamatā, kas, kā apgalvo paši mūziķi, būšot vērienīgākā grupas vēsturē. Rietumu kritiķi jauno albumu uztvēruši visai dīvaini, proti, teju visā vērtējumu amplitūdā: ja “NME” un “Kerrang!” devuši četras balles no piecām, tad “The Guardian” aprobežojušies ar trim, bet “Rolling Stone” vispār šķitis, ka būs gana arī ar divām. Kopumā 11 dziesmas, 42 minūtes. Pareizi ir, laba daudz nevajag… Interesanti, ka pirmais jaunā albuma singls “Dig Down” tika izdots jau pērn maijā - pusotru gadu pirms albuma klajā nākšanas. “Mēs esam jau nokļuvuši papildus realitātes pasaulē. Fantāzijas atdzīvojas, simulācija kļūst par daļu no ikdienas. Tā ir viena no galvenajām mūsu albuma tēmām,” tā Belamijs, piebilstot, ka ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību vēlējies atgriezties bērnības atmiņās, agrīnajos 80. gados. Kā tas viņam ir izdevies, vērtējiet paši.

PAR. Pie ievadošās kompozīcijas “Algorithm” piestrādāts ar vērienu - episki monumentāla nolemtība elektroniskās sintīpopa nokrāsās ar roka piesitienu, eh, ja visas šī diska dziesmas būtu tādas… Taču arī turpinājums uzrunā, piemēram, “The Dark Side”, kas ieturēta tipiskā “Muse” garā, un nedaudz roķīgā “Pressure” - abas apveltītas ar atmiņā paliekošu melodiju un piedziedājumu, abas plus jau minētā “Algorithm” droši vien kalpos par jaunās tūres stūrakmeņiem. Vēl jāuzteic arī melodiski popsīgās “Thought Contagion” un “Blockades”.

PRET. Kaut kur krievu interneta dzīlēs lasīta kāda līdz baltkvēlei sašutuša fana atsauksme, ka pēc “Simulation Theory” noklausīšanās viņš uz “Muse” bērēm nedotos pat tāpēc, lai tikai uzčurātu uz grupas kapa kopiņas… Par ko tāda netīksme, nudien nav skaidrs. Protams, tādam albuma kā “Black Holes And Revelations” (2006) jaunais riņķis var tikai pienest ūdeni, par senākiem garadarbiem pat nerunājot, taču galīgi garām kasei tas arī nav. Daži eksperimentālie gabali ir ar naftalīna piesmaku (“Break It To Me”, “Something Human”), dažus nekādi nenosaukt kā izdevušos (“Get Up And Fight”, “Dig Down”), kopumā šis albums ir diezgan popsīgs, bet tā laikam arī ir domāts. “Muse” depresīvā noskaņa nekur nav pazudusi (it īpaši dziesmā “The Void”), garastāvokli tā neuzlabo, bet ar to jārēķinās - tas taču ir “Muse”!

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.