RECENZIJA: Cypress Hill "Elephants On Acid"

Amerikāņu rietumkrasta hiphopa brigāde “Cypress Hill” pastāv jau trīsdesmit gadus, savas visādās nozīmēs krāsainās karjeras laikā izdevusi deviņus studijas albumus un kopumā notirgojusi vairāk nekā 20 miljonus šo albumu kopiju, tāpēc ir skaidrs, ka šis ir nozīmīgs vārds uz pasaules mūzikas kartes.

Iepriekšējais studijas ripulis gan tikai laists klajā sensenos laikos, tas ir, 2010. gadā - tas saucās “Rise Up”. Pats veiksmīgākais disks bijis “Black Sunday” (1993), kas Amerikas topā ierindojās pirmajā vietā un tika pārdots 3,4 miljonu kopiju apmērā. Diezgan labi “Cypress Hill” klājās arī pagājušā gadsimta beigās, bet tagad - pat kauns rakstīt, jaunais ripulis štatos meklējams nožēlojamajā 120. vietā… Diezgan dīvains ir Rietumu mūzikas kritiķu vērtējums, piemēram, “Q”, “The Independent” un “The Guardian” tam sajūsmināti likuši četras balles, savukārt “NME” spļaudoties atvēlējuši tikai divas. Kopumā albumā iekļauts 21 skaņdarbs, tostarp arī virkne ar interlūdijām, intro un tamlīdzīgiem muzikālajiem iespraudumiem.

PAR. Diezgan īpatnējs garadarbs, ko stilistiski gribētos dēvēt par “acid hip hop”: dažus gabalus noklausoties tiešām šķiet, ka ausīs tūlīt skanēs ziloņu taures kā zem “skābes” (skaņdarbā “LSD” tās gan tiešām skan), toties, piemēram, “Stairway To Heaven” jau ir kā kaut kas no “Massive Attack” repertuāra. Toties šī īpatnējība “Cypress Hill” atšķir no pārējā amerikāņu hiphopa purva, vismaz kaut kas citādāks.

PRET. Savulaik “Cypress Hill” savā mūzikā bieži vien izmantoja reproka elementus, tāpēc no viņiem iedvesmojās desmitiem “nu-metal” komandu - šajā albumā nekas par to neliecina. “Elephants On Acid” ir garlaicīgs un nekāds, šiem vīriem laiks pensijā vai/un pamuzicēt kādā no mūsu “Diskonaktīm”.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.