Pagājušajā mēnesī iesākās Jura Kulakova un Ievas Akurateres 60 gadu jubilejas tūre „Gandrīz tautasdziesma”, kam par godu grupa „Pērkons” ierakstījusi jaunu studijas albumu – tā pilnais nosaukums ir „7-os no rīta.
„Pērkons” kopoto ierakstu 7.albums (1983-2018)”. Albumā iekļauti gan labi zināmi un jau par folkloru kļuvuši grupas hiti, kas nekad nav bijuši izdoti, bet skanējuši tikai koncertos, gan arī mazāk pazīstami skaņdarbi no TV raidījumiem un teātru izrādēm, gan pavisam jaunas Jura Kulakova dziesmas. „„Pērkonam” ir bagātīgs dziesmu klāsts, kas līdz šim palicis ārpus albumiem, dažas pat nekad nav ierakstītas. Bija pienācis laiks to visu kārtības labad apkopot. Kā jau kopotajiem rakstiem pieklājas, būs gan no dažādu studiju atvilktnēm ir izvilkti noputējuši rokraksti, gan svaigi uz modernākajām tehnoloģijām tapuši ieraksti,” saka komponists Juris Kulakovs. “Piemēram, ar albuma tituldziesmas melodiju nēsājos jau daudzus gadus - savulaik mani uzrunāja kādas latviski tulkotas vācu bērnu grāmatiņas nosaukums. Dziesma ir par dzīvi: septiņos no rīta pasaule ir kārtībā, visas ziepes parasti sākas pēc tam,” joko Kulakovs, piebilstot, ka dziesmā „salikta kopā dzeja no diviem dzejniekiem, kurus māca skolā, un diviem, kurus nemācīs nekad”. Kopumā te ir 18 dziesmas vairāk nekā stundu garumā, tostarp kopdarbi ar Egilu Melbārdi, Rihardu Sauli, Nauri Puntuli un Juri Hiršu. Ja par tūri “Gandrīz tautasdziesma”, tad vēl tās ietvaros atlikuši koncerti 16. novembrī VEF Kultūras pilī un 2. decembrī Alūksnes Kultūras centrā.
PAR. “Pērkons” pārsteidz. Izrādās, ka ir dažas koncertos neskaitāmas reizes dzirdētas dziesmas, kuras nekad nav bijušas iegrāmatotas ierakstos, piemēram, “Kā pasakā”. Pārsteidz ar savu daudzšķautņainību - kaut vai ievadošajā instrumentālajā skaņdarbā “Fly (Lidojums)”, kas ir kopdarbs ar Reini Sējānu un pēc jaudas ir teju “Deep Purple” hits “Fireball”, vai arī stilīgajā blūzroka dziesmā “Tu” ar Ievas vokālo paraugstundu un Leona Sējāna teicamo ģitārsolo. Īpatnēja ir elektroniskā “Vēršu (horoskopa) dziesma” ar Jura nazālo vokālo ievadu - komponists centies būt moderns un nevarētu teikt, ka tas nav izdevies. Viņam joprojām ir potenciāls radīt kaut ko jaunu, jo dziesma “7 no rīta” ir gluži pieņemama. Kas vēl? Ļoti skaista ir “pērkoniski” tipiskā “Es gaidu brīnumu”, Māra Melgalva teksta dēļ noteikti ieteicams noklausīties “18. novembri”, bet “Kāzas” tikpat labi iederētos kā šlāgeraptaujā, tā “Prāta vētras” repertuāra liriskajā sadaļā (labā nozīmē) - skaists teksts (Ingūna Jansone) un atkal, kā jau visa diska gaitā, perfekta ir Ieva.
PRET. Albums neturas kopā, jo teju katra dziesma ir stilistiski atšķirīga, bet tā jau ar tām izlasēm notiek. Par pazīstamām dziesmām, kuras nav iegrāmatotas ierakstos - dažas to nemaz arī nav pelnījušas, piemēram, glupā “Kukurūza”. Arī kopā ar Egilu Melbārdi ierakstītā “Taureņi ir brīvi” pelnījusi atstāšanu aiz mūzikas vēstures borta, ja nu vienīgi Kulakova “ELP” cienīgās taustiņspēles dēļ to var apžēlot. Pats lielākais mīnuss - šim CD katastrofāli pietrūkst bukleta ar skaidrojošo tekstu, kurā gadā katra konkrētā dziesma radīta, kādā kontekstā, un kas piedalījies tās ierakstā. Piemēram, kas ir dziesmā “Tramvajs” dzirdamā šķībā vokāla īpašnieks. Skaidro brāļi Juris un Leons Sējāni: “Patiesībā tikai pieci skaņdarbi tika ierakstīti tagad: “Fly”, “18. novembris”, “Es gaidu brīnumu”, “7-os no rīta” un “Līgavai”, kurā dzied Nauris [Puntulis]. Pārējie rakstīti dažādos laikos, bet viens pat “nokačāts” no “YouTube”, jo vairs nebija saglabājies ierakstos - tas ir “C. M. Bellman Epistule Nr. 82 (Ulla) ar Juri Hiršu.” Skaidrs. Bet kā to uzminēt klausītājiem, Kulakova kungs?
