Lietuvas popmūziķa Daddy Was A Milkman (īstajā vārdā Igns Pociūns) fenomens latvju zemē grūti izskaidrojams: divus gadus pēc kārtas “piena vīrs” diezgan sekmīgi centās aizpildīt koncertzāli “Palladium”, pabijis arī Liepājas “Summer Sound”, gan jau arī “Positivus Festival” (slinkums meklēt arhīvos…), un, lai gan viņa mūziku par supersensacionālu nekādi nenosaukt, ambīciju “piena vīram” netrūkst.
Klausītāju it kā arī ne. Šoreiz Daddy Was A Milkman grasās apgūt “Arēnas Rīga” plašumus, kur viņš uzstāsies 22. novembrī. Šeit lietuvietis prezentēs savu otro studijas albumu - arī pirmo ripuli viņš vispirms atrādīja Rīgas publikai. Jāatgādina, ka Daddy Was A Milkman ir viens no nedaudzajiem Lietuvas debitantiem, kas guvis atzinību ne tikai savā valstī, bet arī ārpus tās - teju visus viņa singlus daudzkārt atskaņojušas lielākās Latvijas un Igaunijas radio stacijas, bet debijas albums “Daydreaming” vispār kļuva par vienu no 2016. gada spilgtākajām debijām uz Baltijas mūzikas skatuves. Jaunajā albumā ir 14 dziesmas (kopējais garums ap stundu), taču tās lietuvietis iepakojis ar vērienu - dubultalbumā ar tik iespaidīgu CD grāmatu, ka ierakstu veikalos daudzi ārzemnieku veikumi blakus šim izdevumam vismaz no vizuālā viedokļa liekas kā poligrāfiķu iestājeksāmenos darināti. UZMANĪBU! Jau rīt, 9. novembrī, mūziķis būs sastopams Rīgā: pulksten 18 viņš aicina uz sava albuma prezentāciju “Roberts Books” grāmatu veikalā Dzirnavu ielā 51.
PAR. Pirmajā diskā iekļautais skaņu materiāls ir viegls, nesteidzīgs un neuzbāzīgs elektropops ar patīkamu vokālu - Daddy Was A Milkman prot apburt. Albumā ir dažas kompozīcijas, kuras ar kaut ko liek tajās ieklausīties, kaut vai stilīgās “We Are One” (šī no pirmā diska šķiet vislabākā) un “Swim”, kopā ar Justinu Jaruti ierakstītā “Sleepwalker”, ar interesantu ģitāras skanējumu apveltītā “Too Late”. Savukārt no otrā diskā izcelšanas vērtas noteikti ir “Wake” un “Mr. Nevermet” - starp citu, šis elektroniskās ievirzes otrais CD vispār ir nesalīdzināmi simpātiskāks par pirmo.
PRET. Nav skaidrs, kā Daddy Was A Milkman domā ar šādu mūziku pievākt kaut trešdaļu no arēnas, lai gan arī “Palladium” viņam būtu par plašu. Tiesa, apskatnieks tāpat domāja arī pērn… Ja “Intimate Us” elektronisko sadaļu vēl būtu interesanti paklausīties kādā šādas mūzikas ievirzes klubā, popsīgāko “piena vīra” daiļrades pusi nebūtu interesanti klausīties nekur. Jau pērn Rīgas koncertā pierādījās, ka Daddy Was A Milkman vidējā klausītāja interesi spējīgs noturēt tikai uz dažām dziesmām, un arī jaunais disks neko kardinālu šajā lietā nemainīs. Nē, albums nav slikts, vienkārši tas ir garlaicīgs un… nekāds.
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.
