RECENZIJA: Greta Van Fleet "Anthem Of The Peaceful Army"

Pavisam jauniņa, taču ārkārtīgi perspektīva amerikāņu “blues & hard rock” grupa. Tā izveidojusies 2012. gadā, līdera loma uzņēmušies trīs brāļi Džošs (vokāls, ritma ģitāra), Džeiks (ģitāra) un Sems (bass) Kiškas, kuriem piepalīdz bundzinieks Denijs Vāgners.

Puišiem ir tikai 19 - 22 gadi, bet par viņiem jau runā visā pasaulē. Galvenais sarunu temats - vai viņi savā mūzikā kopē “Led Zeppelin”, atklāti no šīs blices “sper” idejas, vai arī tās tikai atdarina... Iesākuši ar diviem EP “Black Smoke Rising” un “Frome The Fires” (2017), jaunieši jau ar savu debijas albumu trāpīja Amerikas Top 3 (pie britiem - 12. vieta), kas jau vien kaut ko nozīmē. Ja par grupas īpatnējo nosaukumu, tad tā izcelsme ir vēl īpatnējāka. Grupai esot bijis jāuzstājas dzimtās Frankenmūtas (Mičiganas štats) autošovā, taču līdz pat pēdējam brīdim tai nav bijis nosaukuma. Pirms atbildīgā koncerta notikuši pēdējie mēģinājumi garāžā, bet toreizējais bundzinieks Kails Hāks atprasījies ātrāk, jo viņam vajadzējis doties palīgā tēvocim, kas strādājis pie kādas dāmas dārza iekopšanas. Dāma saukusies Gretna van Flīta… Izmetuši ārā, pēc pašu domām, lieko “n” burtu, un lieta darīta, grupas nosaukums rokā! Starp citu, šī kundze kopā ar savu vīru vēlāk pat esot aizgājusi uz kādu “Greta Van Fleet” koncertu, un viņai puišu mūzika pat patikusi. Tāds, lūk, smieklīgs stāsts.

PAR. Nu, kāds “Led Zeppelin”?! Daži gudri ļauži aizprātojušies pat līdz tam, ka ievadošajā dziesmā “Age Of Man” saklausījuši ciešas paralēles ar “Imigrant Song”. Nenoliedzami, mičiganieši sazīdušies daudzas 70. gadu rokmūzikas gudrības, taču ne jau tikai no “cepelīniem” (uz viņiem pilnībā attiecas vienīgi “The Cold Wind”), bet vēl virknes to laiku slavenību, bet grupai piemīt arī zināma deva oriģinalitātes. Radioformātam atbilstoša ir melodiskā “The New Day”, ausīs iekrīt arī “Brave New World”, tomēr pats labākais gabals ir “When The Curtain Falls”. Individuālā meistarība čaļiem arī ir gana augstā līmenī, spilgtākais piemērs - “Lover, Leaver (Taker, Believer)”. Simpātiska pieeja roka radīšanai, mēs par viņiem vēl dzirdēsim.

PRET. Kāpēc ap šo grupu sacelta tāda jezga, nudien nav saprotams. Līdzīgās domās ir arī Rietumu kritiķu pasaules varenie (“Rolling Stone”, “NME”), kas “Anthem Of The Peaceful Army” devuši vien trīs balles no piecām. Šķiet, diskutēt par “Greta Van Fleet” vienkārši kļuvis par modes lietu (līdzīgi savulaik bija ar “The Darkness”), jo nekā īpaši apspriešanas vērta viņu mūzikā nav. Jā, spēlē 70. gadu rokmūziku, nu un tad?! Ir ļoti daudzas grupas, kas ar šajā lauciņā, un dara to krietni labāk, taču “Greta Van Fleet” acīmredzot ir spēcīga aizmugure mūzikas industrijas gaiteņos vai/un ļoti labs mārketings.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.