RECENZIJA: Jungle “For Ever”
Angļu modernās soulmūzikas grupas “Jungle” otrais studijas albums nāca klajā aptuveni pirms pusotra mēneša, kas šoreiz mums ir īpaši priecējošs fakts, jo tūliņ, tūliņ šis duets uzstāsies Rīgā.
“Jungle” koncerts notiks 8. novembrī koncertzālē “Palladium”, un tātad tajā tiks atrādīts arī pavisam jauns un kūpošs skaņu materiāls. Pirms pieciem gadiem Londonā bērnības draugu Toma Makfarlenda un Džoša Loida-Vatsona izveidotie “Jungle” tiek dēvēti par modernās soulmūzikas spilgtākajiem pārstāvjiem, kas nav pārspīlējums. Viņu slavenākā hita “Busy Earnin’” skatījumu skaits interneta vietnē “YouTube” ir 19 miljoni - ļoti cienījams cipars! “Jungle” izcēlās jau ar savu debijas albumu, 2014. gadā izdoto šāda pat nosaukuma ripuli, kas Apvienotajā Karalistē ierindojās septītajā pozīcijā, un kuru savos gada labāko ierakstu topos iekļāva tādi prestiži izdevumi kā “Q” un “NME”. Starp citu, pēdējie “Jungle” diezgan trāpīgi nodēvēja par “ultramoderniem soulmūzikas atdzīvinātājiem, kuru dziesmu ritmā nav iespējams nekustēties”. Arī jaunais albums iekļuvis britu Top 10, un arī to kritiķi ceļ vai debesīs. Pirmie singli “Happy Man” un “House In LA” tika publicēti jau maijā, un vismaz pēdējo izdevums “Billboard” bija nodēvējis par vienu no “atmosfēriskākajām, tumšākajām, bet vienlaikus arī iespaidīgākajām apvienības dziesmām līdz šim.”
PAR. “Jungle” gadījumā nudien var runāt par “daudzkrāsainu mūziku” - lai cik tas triviāli neskanētu, klausoties šīs dziesmas tiešām šķiet, ka tām piemīt krāsas. Pati iespaidīgākā kompozīcija ir ievadošais trieciengabals “Smile” - eh, žēl, ka visas nav šādā stilā… Taču albumā ir vēl vesela virkne kompozīciju, kurām ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību, piemēram, “Casio”, arī “Happy Man”, “Cherry”, “Heavy, California”. Diezgan duāls viedoklis ir par “Mama Oh No”: it kā to varētu kronēt par vienu no pašiem labākajiem diskā iekļautajiem gabaliem, taču tā pārāk uzkrītoši atgādina Maikla Džeksona “Dirty Diana”.
PRET. Dažbrīd “Jungle” pamanās nošķebināt, dažbrīd - nogurdināt un/vai garlaikot, bet dažbrīd pat nokaitināt. Piemēram, ar tādu dziesmu kā “Beat 54 (All Good Now)”. Šī grupa ir laba mazās devās, “velna ducis” dziesmu (tieši tik iekļauts šajā albumā) klausītājiem būs par daudz, un arī pašiem mūziķiem ideju tām visām jūtami pietrūcis.
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.