Pagājušajā nedēļā jaunu kopdziesmu publicēja Jāņa Bukuma grupa un iepriekšējās sezonas šova X faktors fināliste Līga Rīdere – tā saucas Parasts stāsts. Dziesma ir iekļauta arī grupas Jānis Bukums jaunajā konceptalbumā Neuzvarētais, kas publikai tiks prezentēts novembra beigās.
Dziesmas Parasts stāsts tapšanas stāsts gan ir nedaudz sarežģītāks par tās nosaukumu - grupas dalībnieki jokojoties stāsta: «Ar dziesmas ideju ilgi strādājām, bet kaut kas diemžēl nelīmējās kopā. Dziesma nenāca pie mums. Tad pēc kāda laika, kad jau bijām atmetuši dziesmai ar roku, vienu vakaru pēc grupas mēģinājuma Jānis ar ģitāristu un albuma koncepta autoru Arturu Liedi ieslēdzās studijā, un dziesma bija gatava jau pēc desmit minūtēm! Nostrādāja taisnais savienojums ar ziemeļu dieviem.» Dziesmas un teksta autori ir Jānis Bukums un [ģitārists] Arturs Liede, aranžijā tradicionāli piedalās arī pārējais grupas nemainīgais sastāvs - ģitārists Artūrs Račinskis, basists Andrjus Jaņuns, bundzinieks Filips Batarags. Dziesma ir viena no tām 13, kas iekļautas jaunajā albumā. Albums Neuzvarētais ir konceptalbums ar kopējo stāstu, kurā katra dziesma ir nodaļa no kopstāsta. Arī šī.
«Sakritība vai zemapziņas plāns, bet fakts ir tāds, ka albuma ieraksta piektajā sesijā atlika ierakstīt divas dziesmas, viena no tām ir Parasts stāsts. Tātad sanāk gan konceptalbuma stāsta noslēgums, gan reālās dzīves notikuma posma secīgs noslēgums. Saka, ka suņi ar laiku sāk līdzināties saimniekiem vai otrādi, mums savukārt nevar saprast, vai mēs sākam līdzināties savu stāstu varoņiem vai tieši otrādi - īstajā dzīvē manifestējam savus stāstus! Daudzas dziesmas mūsu repertuārā ir savā ziņā autobiogrāfiskas, bet tajā pašā laikā klausītājam viegli tās projicēt savā pasaules redzējumā.»
Jānis Bukums jau arī pats sevi personificē kā Neuzvarētais - daudzās nozīmēs, sākot ar nerimstošo cīņu rokmūzikas aizstāvības jomā līdz pat TV šovam Caur ērkšķiem uz... Jaunā dziesma ir kārtējais pieteikums grupas jaunam albumam - pat grūti iedomāties, vai vēl kāda blice Latvijā ir tik ražīga. «Bet mēs taču iepriekšējo albumu izdevām pirms tāliem divarpus gadiem!» smejas Jānis. «Tas taču viss ir baigi svarīgi. Dziesma ir kā pēdas nospiedums. Tas atgādina par to, kādi mēs bijām tad, kad to rakstījām, to nepieciešams piefiksēt. Arī mākslinieks, kad pabeidz gleznu, viņš ir iemūžinājis kādu konkrētu savas dzīves mirkli. Muzikantam ir līdzīgi svarīgs šāds atskaites punkts,» stāsta Jānis. «Pēdējā laikā gan neviens vairs pie mums CD taustāmā formātā neizdod - nepērk tak’... No 29. novembra tas būs pieejams mūsu mājaslapā [digitālai lejupielādēšanai] par velti, bet kolekcionāriem un citiem feinšmekeriem būs dabūjams arī taustāmā formātā. Kam tas ir svarīgi, tas būs pieejams visās tirdzniecības vietās.»
Četru gadu laikā trīs albumi - ļoti godājams skaitlis. «Mums grupā nav izmaiņu un arī negrasās būt. Esam baigi sastrādājušies, un mums arī sanāk. Albumā būs 13 dziesmas. Iepriekš sasolījām, ka mums būs trīs kaveri, un tad te nu būs pēdējais - Prinsa Purple Rain. Tas būs beidzamais kavers. Un vēl mums ļoti noveicās, ka šajā albumā savu artavu neliedza mākslinieks Artūrs Bērziņš - gan pie videoklipa, gan citām lietām, un beigu galā mēs tā līkopojām, ka viņš mums uztaisīja arī albuma vāciņu.»
Iepriekš Jānim Bukumam bija vērienīgi plāni, kas saistījās ar Vācijas apgūšanu, bet pašlaik tie kļuvuši piezemētāki - jauno albumu vīri izdod saviem spēkiem. «Ir tādas iestrādnes, ka šobrīd kopā ar Līgu Rīderi iedziedāto singlu mēs iedziedāsim arī angliski, un tad jau redzēsim, ko mēs finansiāli varēsim atļauties - varbūt kaut ko Somijā pareklamēsimies, varbūt citur. Varētu Vācijā, bet šī zeme irt ļoti liela, bet mēs tādi parasti latviešu puikas ar caurām kabatām - tur tā vienkārši ieskriet ir ļoti grūti,» smejas Bukums. «Taču pamēģināsim. Un vēl ir ieceres uztaisīt kaut ko tādā southern blues rock versijā, kā balādītes. Plānu un ieceru ir šausmīgi daudz.» Paklausoties Bukumu, šķiet, ka viņam plānu ir vairāk nekā jūra... «Nekas nebeidzas!» viņš tam netieši piekrīt. «Mums jau ir uzfilmēta puse klipa, kas janvārī nāks klajā. Visu laiku šancējam, plānu ir milzīgi daudz, un tie tiks arī realizēti.»
Bet ko tā ņemties, varētu taču braukāt apkārt pa korporatīvajām ballītēm un spēlēt tā saucamajos kotlešvakaros?! «Zini, man joprojām nav sajūtas, ka ir izdarīts kaut kas liels un paliekošs,» pārliecinoši saka Jānis Bukums. «Pieļauju gan, ka šādas sajūtas nekad arī nebūs man kā Dullajam Daukam, kurš gribēja doties uz apvārsni atrast neeksistējošas līnijas. Gribas tā - ja ņemies ar to roķi, tad ņemies, ja nē, tad vispār nav ko čakarēties. Esmu šajā jomā laikam kļuvis kaut kā pieaugušāks. Mēs ar večiem arī blicē tā nolēmām, ka ejam uz visu banku. Tiesa, mēs nemaz nezinām, kas ir visa banka,» smejas Bukums. «Bet, ja muzikants, tad līdz galam muzikants. Latvijā mazs tirgus? Mūziku spēlē, nedomājot par tirgu. Ja gribi domāt par tirgu, tad iesākumā vajag uzvarēto mazo tirgu. Un neatkarīgo no tā, kādā stilā mūziku tu spēlē. Mums ir ļoti daudzi precedenti, kuri vietējie puikas spēj sevi pierādīt visdažādākajos stilos. Ir taču Lietuva un Igaunija, pēc tam - Somija un Zviedrija. Ir kur darboties. Es būšu tiešs - nauda, tas tomēr ir sekundāri. Ja cilvēkam primārais ir nauda, tad viņam jāmācās ekonomikas jomā un jānodarbojas ar biznesu. Izvēlies, gribi taisīt lielo naudu vai spēlēt ģitāru. Taču es uzskatu, ja kaut ko darīsi no sirds, tad arī pārējais viss kaut kā pie tevis atnāks.»
