Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Markus Riva "I Can"

© Publicitātes foto

Dziedātāja Markusa Rivas jauno studijas albumu “I Can” velti meklēt mūzikas ierakstu veikalos, jo tas izdots tikai digitāli – tādi nu ir šie jaunāko laiku albumu izdošanas tikumi.

Mūziķa piektajā studijas albumā apkopotas 11 oriģināldziesmas angļu valodā, kas tapušas pēdējo trīs gadu laikā un balstītas uz paša Markusa piedzīvoto. Tostarp albuma tituldziesma, ar kuru Markus piedalījās konkursā "Supernova", un kas veltīta mūziķa mammai, kura pēdējo gadu laikā cīnījās ar vēzi. Tāpat albumā ir iekļautas arī "Supernovā" dzirdētā "This Time", kā arī no šī pat konkursa dzīlēm nākusī "Take Me Down", tikai šoreiz akustiskā versijā, kurā piedalās arī Dināra Rudāne. Pārējais skaņu materiāls ir jauni un līdz šim vēl nedzirdēti gabali popa, “r&b” un “dance” stilā. No iepriekšējiem darbiem "I Can" atšķiroties ar to, ka tas esot pats personiskākais mūziķa karjerā. "Savos 30 gados man ir vairāk drosmes runāt par to, ko jūtu - iepriekšējos albumos bieži domāju par to, vai klausītājs mani nepārpratīs. Es vairs nebaidos atzīt to, ka arī es raudu un mēdzu būt vājš - esmu izgājis cauri depresīvam posmam savā dzīvē, ne vienmēr esmu visiem smaidīgais un draudzīgais Markus. Arī no mūžīgā pozitīvisma es pats mēdzu nogurt. Jo īpaši pārdzīvojot vienu no smagākajiem brīžiem manā dzīvē - tuva cilvēka zaudēšanu," atzīst Markus.

PAR. Kvalitatīvi nostrādāts popmūzikas albums, bet tas no Markusa Rivas arī bija gaidāms. Ieteicamākā dziesma - simpātiskā un vienkāršā “Nex To Me”, kā arī “I’ll Never Let You Go”, kas ir labi padevies “pop & dance”. Vēl - “Try”, kurai gan derētu tā kārtīgāk piebērt enerģijas ogles, lai tā “dedzinātu” pa īstam. Un, protams, arī “This Time”, kuras vienīgais mīnuss ir tas, ka šī dziesma jau ir atklausīta. Austrumu (bijušo Padomju savienības republiku) tirgū albumam vajadzētu rast dzirdīgas ausis.

PRET. Paliela vilšanās. Pati lielākā šī albuma problēma ir tā, ka dziesmām katastrofāli pietrūkst jaudas un enerģijas. Šķiet, tieši šī iemesla dēļ “This Time” iestrēga “Supernovas” atlasē, taču izrādās, ka tā ir pati kustīgākā no jaunāko laiku Markusa Rivas repertuāra. “Please Don’t Give Up”, “Last Dance”, “Satellites” un citas - visām ir perfektas aranžijas, taču klausoties tās nepamet sajūta, ka tās izpilda dzīves nogurdināts popmākslinieks, kurš jau vismaz pusgadsimtu mīda popmūzikas skatuves dēļus. Nu jā, un vēl jau ir arī tāda dziesma kā “Let Me Go”, kuras apnīkstošais un vienveidīgais piedziedājums liek ar izmisumu gaidīt tā beigas… No Markusa Rivas bija gaidīts krietni vairāk, viņš to spēj.