RECENZIJA: ak69 ''Nepieradināti''
Poproka grupa “ak69” jau pieskaitāma latvju rokmūzikas veterānu saimei - tās pirmsākumi meklējami 2002. gadā. Ik pa laikam šī grupa uzrodas, tad atkal pieklust, tad atkal no kaut kurienes parādās utt.
“ak69” pirmais un vienlaicīgi pēdējais ieraksts datēts ar 2012. gada novembri, kad tika izdots albums “Izlaidums”. “Ir krietns laiciņš pagājis, daudz pudu sāls apēsti, daudz koncertu nospēlēti, kā arī dziesmu sakomponēts. Tas viss ir rezultējies dinamiskā albumā ar vienpadsmit jaunām dziesmām,” vēsta mūziķi. Pašlaik grupas sastāvā ietilpst Oskars Mustermanis (vokāls), Jānis Hohbergs (ģitāra), Agnis Beitāns (bass) un Mārcis Pļaviņš (bungas), ierakstā piedalījies arī ģitārists Ritvars Šreibers. Albums ierakstīts “Unity Audio” studijā, ar producēšanu, miksēšanu un māsterēšanu nodarbojies Kārlis Šteinmanis. Par godu albuma iznākšanai grupa devusies arī nelielā tūrē, kuras sarakstā vēl atlikuši koncerti Rīgā, Latvijas 1. Rokkafejnīcā (12. oktobrī), Daugavpils “Artilērijas pagrabos” (20. oktobrī) un Jelgavas “Melno Cepurīšu balerijā” (2. novembrī).
PAR. Šādas stilistikas mūzikā albumam pietiek ar vienu superīgu dziesmu, lai tam varētu dot pozitīvu vērtējumu, un te šāds gabals pilnīgi negaidīti atrodas nobāzts priekšpēdējā pozīcijā, ar Nr.10 - “Beigas nav par to” ausīs iekrīt uzreiz, liekot to atkārtot vēl un vēl. Taču šī nav vienīgā veiksmīgā dziesma, aizķer arī lipīgās “Nepieradināti pieskārieni” un “Man vienalga”, sparīgā “Velvets” un melodiskā “Gaidu vasaru”. Dziesmu teksti vienkārši, taču nekrīt uz nerviem, melodijas - ritmiskas un atmiņā paliekošas, ar vokālu viss ir kārtībā, instrumentālisti arī augstā līmenī (it īpaši ģitāras). Kopumā ļoti labs rokalbums, klausieties to droši, garastāvokli tas pilnīgi noteikti nesamaitās. Cerams, ka šo albumu dzirdēs Fēlikss Ķiģelis - “ak69” stilistiski organiski iederētos iesildītāju statusā viņa koncertos.
PRET. Nekādas augstās rokmākslas te, protams, nav, un dažkārt “ak69” bīstami balansē uz primitīvisma robežas. Sliktākais tam piemērs ir dziesma “Vēlreiz”, uz to pusi velk arī “Planētas” un “Par viņu”. Bez balādes “Atnāc rīt pēc manas sirds” arī varētu iztikt.
