RECENZIJA: Krisiun “Scourge Of The Enthroned”
Brazīliešu smagmetāla apvienība “Krisiun” pastāv jau no 1990. gada, savas pastāvēšanas laikā tā izdevusi jau 11 albumus.
Nekādu pārsteigumu nav - grupas sastāvā joprojām ir vokālists/basists Alex Camargo, ģitārists Moyses Kolesne un bundzinieks Max Kolesne (mēģinājumi latviskot šo mūziķu vārdus un uzvārdus draud ar izgāšanos…), “Krisiun” joprojām spēlē asu “death metal”, kas stilistiski velk uz “Nile” un mazliet pat “Deicide” pusi. Pie mums šie brazīlieši ir labi pazīstami - 2016. gada aprīlī “Krisiun” klubā “Melnā piektdiena” iesildīja pašus brutalitātes karaļus “Cannibal Corpse”, 2006. gada martā uzstājās Juglas klubā “Salamandra”, turklāt ir aizdomas, ka pabija Rīgā arī kaut kur pa starpu minētajiem gadaskaitļiem, bet tas vairs atmiņu kambaru failos nav uzrokams. Līdz novembra vidum “Krisiun” koncertēs štatos (kopā ar “Suffocation”!), pēc tam pārcelsies uz dzimto Brazīliju, bet par nākamā gada viņu koncertgaitām pagaidām ziņu nav. Kas attiecas uz grupas jauno albumu, tad tajā iekļautas tikai astoņas dziesmas, kuru kopējais garums ir 38 minūtes. Producents - kādreizējais vācu grupas “Holy Moses” ģitārists Endijs Klāsens.
PAR. Salīdzinot “Scourge Of The Enthroned” ar brazīliešu iepriekšējo darbu “Forged In Fury” (2015), grupas fani atzinīgi māj ar galvu - “Krisiun” esot atgriezušies pareizajās sliedēs. Tā tiešām arī šķiet, jo līdz šim ātrums un niknums bieži vien dominēja pār melodiju, kas savukārt neradīja iespēju brazīliešu kompozīcijās ausij aiz kaut kā aizķerties. Nu ir pavisam pretēji, jo katrā no šīm astoņām dziesmām ir kāds elements, kas liek konkrētajā darbā ieklausīties. Neskaitāmas ritma maiņas, skrubinošas ģitāras, ārprātīgs bungu ritms un nikns vokāls, taču tajā pat laikā ir arī melodija, cik nu tas šāda veida mūzikā iespējams. Piemēri - “Slay The Prophet”, arī “Whirlwind Of Immortality”. Labākā dziesma gan šķiet “Devouring Faith”, kurā labi pierādās, ka šo trīs brāļu mīļākais albums jaunībā bijis “Slayer” ripulis “Reign In Blood”. Vēl jāpiemin arī “A Thousand Graves” ar visai sarežģīto ritma konstrukciju, kā arī zāģējošā tituldziesma.
PRET. Brīžiem vai pat pabieži “Krisiun” aizraujas un knapi spēj izsekot pašu uzdotajam tempam, bet šādos gadījumos sanāk prasta instrumentu raustīšana un slānīšanai, lai parādītu - re, kā mēs maucam! Koncertos alus (un kā cita) uzsildītiem organismiem to tik vien vajadzēs, bet diskā klausīties šādas pārmērības nav diez ko lielas vēlmes.
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.