RECENZIJA: Age Of Stones “Sāls un pipari”

Valmieras rokgrupu “Age Of Stones” jau var pieskaitīt veterānu saimei – oficiāli grupa pastāv no 2001. gada, taču tās pirmsākumi meklējami 1998. gadā, kad tā vēl darbojās zem nosaukumiem “Mr. Postman” un “Devīze”. It kā grupa savu darbību nav pārtraukusi ne uz brīdi, taču līdz tās ceturtajam studijas albumam nācās gaidīt astoņus gadus.

Pa šo laiku basista Mareka Etmaņa vietā nācis Jurģis Priedīte, bet citādi nekas nav mainījies - “Age Of Stones” spēlē to pašu enerģisko “garāžas roku”. Albumā iekļauts ducis dziesmu latviešu valodā, tās rakstītas “Hodila Records” studijā Valmierā pie Ģirta Laumaņa jeb Lomika, skaņu režisors - Reinis Kārkliņš. “Mums ir liels lepnums par padarīto darbu. Tas nenāca viegli. Nav noslēpums, ka ikdienas solis paiet kopā ar ģimenēm, atbildīgie dienas darbi paņem savu, tomēr mēs atradām laiku un strādājām, jo uzticība dzīvai rokmūzikai un pārliecībai, ka esam priviliģēti to spēlēt un attīstīt Latvijā, neļauj tā vienkārši apstāties. Liels paldies Reinim Kārkliņam, kurš palīdzēja un izvilka mūs ārā no ierastās komforta zonas un motivēja pastrādāt vairāk sesiju nometnēs, tas viss beigās rezultējās tā, kā šobrīd jūs to dzirdat. Nebaidāmies atzīt, ka šī ir enerģiskākā un slīpētākā plate līdz šim. Rekomendējam klausīties skaļi - rock‘n’roll!” - šāds ir komentārs no “Age Of Stones”. Kopumā albumā iekļauts ducis dziesmu, starp citu, tieši tikpat bija arī iepriekšējos “AOS” darbos. Mūzika ir grupas dalībnieku kopdarbs, tekstus lielākoties radījis grupas līderis Niks Jaunzems, bet trīs dziesmās pantus atvēlējuši Ane Mone, Didzis Ligers un Mikus Frišfelds. Pašreizējais grupas sastāvs: Niks Jaunzems (vokāls, ģitāra), Valts Jakubovičs (ģitāra), Jurģis Priedīte (basģitāra) un Artis Ābele (bungas). Albuma prezentācijas koncerts notiks 19. oktobrī, koncertzālē “Valmiera”.

PAR. Lai gan pirms albuma noklausīšanās bija nelielas bažas, vai “AOS” joprojām spēj uzturēt sevī īstu rokenrola garu, šaubām nebija nav iemesla - Niks & Co ir tikpat trakulīgi, cik pirms astoņiem vai 18 gadiem. Jau ar pašu pirmo albuma dziesmu “Tiek pielādēts un šauts” (tās teksts esot radies vairākas dienas uzturoties Burtnieka ezera krastā, kādā lauku namiņā, kur sienas bijušas noklātas ar nomedīto dzīvnieku ādām un ragu trofejām) tiek pielādēts un šauts, piedāvājot apbrīnojami jaudīgu garāžroka, “postgrunge” un alternatīvā roka sajaukumu. “AOS” skanējums stilistiski atsauc atmiņā tādu latvju grupu kā “Vinegar Into Pearl” jeb “V.I.P.”, bet vispār atsauc atmiņā daudz un dažādas grupas - valmierieši jau izsenis bijuši nadzīgi uz ārzemju grupu ritmu “aizņemšanos”, piemēram, viņu pazīstamākais hits “Beidzam Valmierā” bija palienēts no “Blur” slavenās “Song 2”, savukārt jaunajā diskā dziesmas “Palīgā sauciens” ievads ir viens pret viens no “My Sharona”, taču negribētos viņiem par to pat pārmest - šajā gadījumā labāk forša kopija nekā štruntīgs oriģināls. No albumā iekļautajām dziesmām jāizceļ spriganās “Spāņu muša” (šeit un arī turpmāk klausāms teicams ģitārista darbs) un “Var būt” (tiesa, par biežu atkārtojas piedziedājums), ļoti labas ir “Vājprātība”, “Kviešu lauks zem zilajām debesīm” un “Palīgā sauciens”, atzīme “ieskaitīts” pelnījusi arī “Tad un tagad”. Koncertos tam visam vajadzētu skanēt vēl gruntīgāk.

PRET. Albuma devītā dziesma ir “Gramatika”, kas pēkšņi nograuj visu šī darba ritējumu un kalpo par robežšķirtni starp labu rokmūzikas materiālu un trim diskā nesaprotamu iemeslu dēļ iebāztiem gabaliem. “Gramatika” un “Mežā” ir vājas dziesmas, bez kurām te pilnīgi noteikti varētu iztikt, savukārt, kā izrādās, jau aprīlī tautās laistais pirmais singls “Pavasaris” (labi, ka apskatniekam tas kaut kā bija pasprucis garām nedzirdēts, pretējā gadījumā tas būtu radījis absolūti nepareizu priekšstatu par topošo albumu) ir visai neveiksmīgs mēģinājums sacerēt balādi, kurai piedevās turklāt nāk arī tādas teksta pērles kā “pavasaris - tu mosties ar melnu muti; pavasaris - tu mosties, lai mazgātu muti”… Pēdējā diskā iekļautā dziesma “Snieg vecums” mazliet glābj situāciju, tomēr nelāga piegarša vienalga paliek. Un vēl - daudzi noteikti “piesiesies” tam, ka šādi spēlēja šī gadsimta sākumā. Un viņiem būs pilnīga taisnība.