RECENZIJA: Ariana Grande “Sweetener”
Pēdējos gados aiz amerikāņu aktrises un dziedātājas Arianas Grandes velkas nāves ēna. Protams, ne jau Ariana vainīga, ka tieši viņas koncertā Mančestras arēnā pagājušā gada 22. maijā sadomāja uzspridzināties kāds pašnāvnieks, nogalinot 23 cilvēkus, un ne jau viņa vainīga, ka dažus mēnešus pēc pašķiršanās dziedātājas bijušais “boifrends”, reperis Maks Millers pārdozēja un tikai 26 gadu vecumā pārcēlās uz citiem medību laukiem, tomēr paliek kaut kā baisi…
Taču mūzikas biznesā iesaistītajiem pilnīgi noteikti nepaliek baisi, jo Arianas skandalozā slava liek faniem un ne tikai tiem pirkt aizvien vairāk albumu. “Sweetener” ir viņas ceturtais studijas ripulis, kas seko pirms diviem gadiem izdotajam albumam ar iepriekš minēto notikumu kontekstā visai zīmīgo nosaukumu “Dangerous Woman”. Panākumi: stabilā pirmā vieta Amerikā, Apvienotajā Karalistē un vēl virknē valstu, kritiķu vērtējumā teju vienbalsīgas četras balles no piecām, tātad - viss ir vislabākajā kārtībā! Kopumā 15 dziesmas, kuru ierakstā iesaistīti arī tādi grandi kā Nikija Mināža, Misija Eliota, Farels Viljamss un citi. Nu jā, kā gan te varēja nebūt četras balles no piecām, jāpabrīnās, ka nav visas piecas…
PAR. Mazāk bērnišķības, vairāk brieduma - tas raksturo “Sweetener”, ja salīdzina šo disku ar tā priekštečiem, un tas ir labi. Iesākusi ar kārtīgu balss ievingrināšanas procedūru īsajā ievadā „Raindrops (An Angel Cried)”, Grande turpina ar albuma spēcīgākajiem gabaliem - „pop & soul & r’n’b” kopdarbu ar Farelu Viljamsu dziesmā „Blazed” un sprigano „The Light Is Coming”, kurā hiphopa paraugdemonstrējumi ir Nikijas Mināžas pārziņā, bet ar rotaļīgajiem popmūzikas pantiem nodarbojas pati Ariana. Arī tālākajā albuma gaitā ir vairākas veiksmīgas dziesmas, no kurām īpaši izceļama enerģiskā „No Tears Left To Cry”, kas šķiet atrasta kādā Sindijas Lauperes vai Bonijas Taileres pūralādē un modernizēta atbilstoši šī gadsimta prasībām. Vēl - rāmi plūstošās popmelodijas „God Is A Woman” (tiešām?) un „Every Time”, mazliet lecīgā „Breathin” (šķiet, ka arī Aminatai ļoti patīk Ariana Grande...), kā arī ar kaitinošo piedziedājumu apveltītā „Sweetener”.
PRET. Nepamet sajūta, ka viss šī albuma skanējums ir izkalkulēts pēc kaut kādām šovindustrijas formulām, teorēmām un aksiomām, pēc tam izvilkta kvadrātsakne un aprēķināts „pī”, lai trāpītu pa vidējā un/vai naudīgākā amerikāņu mūzikas klausītāja ausīm. Turklāt visticamāk, ka šī sajūta ir absolūti pareiza. Plastmasas mūzika.
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.