RECENZIJA: Nine Inch Nails "Bad Witch"

Kaut kā Trents Reznors aizrāvies ar mazajām platītēm – pērn tika izdota “Add Violence”, bet vēl pirms gada “Not The Actual Events”, un abos šajos EP bija pa piecām dziesmām. Lai gan “Bad Witch”ir tikai sešas dziesmas, kuras ilgst pusstundas garumā, un sākotnēji šis ripulis bija plānots kā pēdējais šajā triloģijā, tas tomēr pieteikts kā grupas devītais studijas albums. Jāatgādina, ka iepriekšējais “Nine Inch Nails” studijas albums “Hesitation Marks” tika izdots 2013. gadā. Rietumu mūzikas kritiķi pret “Bad Witch” izturas diezgan rezervēti, arī topos tas augstas vietas nav ieņēmis, bet Reznoram jau par to nospļauties.

Mazliet no vēstures. Par šīs industriālā roka formācijas izveides laiku tiek saukts 1988. gads, taču uz pasaules skatuves „NIN” pierakstījās pēc gada, kad klajā nāca visai veiksmīgais singls „Down In It”. Sekoja slavas un panākumu gadi - tādi albumi kā „Pretty Hate Machine” (1989), „Broken” (1992), „The Downward Spiral” (1994) un „With Teeth” (2005) digitālo ierakstu lauciņā ir veikuši īstu revolūciju. „NIN” ieguvuši arī divas prestižās „Grammy” balvas (par kompozīcijām „Wish” un „Happiness In Slavery”), kā arī pārdevuši vairāk nekā 30 miljonus albumu visā pasaulē, taču šie sausie fakti neko nepasaka par Trenta Reznora brigādes īsto nozīmību pasaules mūzikas vēsturē. No „NIN” mūzikas ietekmējusies vesela grēda šobrīd pazīstamu rokgrupu, viņu priekšā cepures solījušies noņemt pat tādi vīri kā Deivids Bovijs un Pīters Geibriels. 2014. gada maijā grupa uzstājās arī “Arēnā Rīga”.

PAR. Albums tiek iesākts ar industriālā roka agresijai piedienošo “Shit Mirror”, un, lai gan turpināts krietni eksperimentālākos un mierīgākos toņos, vismaz tādu kompozīciju kā “God Break Down The Door” nevar palaist garām. Trents Reznors prot ieinteresēt.

PRET. Iepriekšējā minialbumā vismaz bija superīgais “Less Than”, bet te nekā tik iespaidīga nav. Reznora brigāde šoreiz aizeksperimentējusies totālā elektronikas purvā, padarot šo izdevumu par dažādu dīvainu skaņu un trokšņu apkopojumu hipnotiski letarģiskā noskaņā, kurā balss ieskanas krietni retāk, nekā tas ir pieļaujami. Nav liela nelaime, ka te ir tikai sešas dziesmas, daudz sliktāk, ka saturiski šis ripulis nu nekādi nevelk līdz laba “NIN” darba titulam.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.