Gustavo paraugstunda

Visi ceļi otrdien veda uz Sapņu fabriku – tur viens no hiphopa žanra celmlaužiem latvju mūzikā Gustavo atrādīja savu jaunāko albumu 3. elpa.

Slēgti atvērtais pasākums

"Stabs, stabs, koks, koks... Es nemaz vairāk dziesmu nezinu!" savā starpā prātoja trīs padsmitnieču pulciņš, kas otrdienas vakarā kājoja Neatkarīgās apskatniekam pa priekšu Sapņu fabrikas virzienā. Tas lika ar šausmām domāt, vai tikai Gustavo koncertā nav gaidāma vidusskolēnu invāzija, kas neko vairāk par minēto dziesmu Pluss mīnus nemaz negribēs dzirdēt. Par laimi, tie izrādījās absolūti maldi: bija pieticis ar vienu personīgi atsūtītu īsziņu, kurā pausts uzaicinājums uz koncertu, lai šo pasākumu apmeklēt par goda lietu uzskatītu virkne mūzikas aprindās pazīstamu ļaužu, kā arī citu nopietnu cilvēku.

Gustavo bija solījis stundu ilgu priekšnesumu, un tas arī tika sniegts. Ievadījis savu uzstāšanos ar albuma pirmo dziesmu Krāsas un noslēdzis ar pēdējo Atkārtot!, reperis sniedza pietiekami skaidru priekšstatu par šajā diskā atrodamo. Starp dziesmām Gustavo skaidroja tās, turklāt tik gari, ka brīžiem tas jau sāka atgādināt dzejas un prozas vakaru, taču tas arī saprotams – šis taču nebija vienkāršs koncerts, bet gan jaunā darba atrādīšana lūgtajiem viesiem. Neatkarīgās apskatniekam par vakara naglu kļuva tas brīdis, kad uz skatuves tika iznests krēsls un uz tā sēdināts Renārs Kaupers ar ģitārīti: abi ar Gustavo viņi izpildīja dziesmu Vaļā, turklāt šī versija bija izteiksmīgāka par albumā dzirdamo, jo duetā skanēja Renārs ar Gustavo, nevis Gustavo ar Renāru. Prāta vētras puiši koncertu bija pagodinājuši teju pilnā skaitā (acīs neiekrita vienīgi Jānis Jubalts), tātad sadarbība turpinās – jāatgādina, ka Gustavo bija prātnieku pēdējā albuma Tur kaut kam ir jābūt producents.

Bez ķibelēm neiztika

Gustavo latvju mūzikas vēsturē ieies arī kā cilvēks, kuram vienmēr ar albumu klajā nākšanu notiek kaut kādas ķibeles, – ierakstā pēkšņi parādās sprakšķi, mistiskā kārtā pazūd dziesmas, rodas problēmas ar CD dizaina gatavošanu vai arī vāciņi tiek nodrukāti ar brāķi, tie vienkārši kavējas un netiek izdoti pat datumos, kuri jau ir noteikti skaidri kā bankā utt., u.tjpr. Arī 3. elpa nav bijis izņēmums. "Tam vajadzēja iznākt jau pērn pavasarī, taču vienubrīd pazuda finansiālais atbalsts, kas jau bija sarunāts, apstājās darbs studijā, līdz ar to pierimās arī radošais gars," Neatkarīgajai atzina Gustavo. "Kad atradu finanses, viss turpinājās. Pēc tam bija sīkas ķibeles, taču tās [albuma izdošanai] netraucēja."

Uz jautājumu, vai šādā gadījumā nevajadzēja pārskatīt diskā iekļaujamo dziesmu sarakstu, piemēram, kaut vai svītrojot no tā radiostacijās jau līdz apnikumam izskanējušo Pluss mīnus, Gustavo atbildēja noliedzoši: "Šis gabals iederas idejas kopējā konceptā: sākumā ir viļņveidīga zigzagveida kustība, tad ir 1997. gads ar tekstu "nu tu dod!", pēc tam tiek atspoguļotas izmaiņas veiksmes situācijā, tad nonāc stadijā, kad viss pats krīt rokās, bet Pluss mīnus ir par to, kad nonāc atpakaļ rutīnā." Gustavo apstiprināja, ka albums no pirmās līdz pēdējai dziesmai ir par paša dzīves dažādajiem periodiem. "Man jau liekas, ka šis stāsts ir skaidrs un loģisks, bet, cik to viegli vai grūti ir uztvert klausītājiem, grūti teikt."

Par koncertu reperis izteicās visai rezervēti. "Pēc idejas tas bija slēgtais pasākums, uz kuru tika sūtīti uzaicinājumi, tāpēc, protams, cerēju, ka visi [uzaicinātie] atnāks un nesāks prātot par to, ka ir darbadiena vai [klubā] ir pārāk maz vietas," lielais apmeklētāju skaits Gustavo nebija pārsteidzis. "Par savu uzstāšanos – varēju daudz labāk, pēdējās dienās bija iekrājies baigais nogurums. Turklāt lielākā daļa šo dziesmu man pašam ir svaigas, tās vēl nepieciešams kārtīgi iedrillēt."

Labākais plāns – neplānot

Par saviem nākotnes plāniem Gustavo izteicās atturīgi: "Šobrīd tiks paņemta maza pauzīte, kādas pāris nedēļas, tad atkal ķeršos pie jaunām dziesmām. Konkrētus termiņus nesaukšu. Man dziesmā [Atkārtot!] ir tāds teksts: "Neplānot ir labākais no plāniem"!"

Koncertā un arī pēc tā uzmācās pārdomas par tēmu, ar ko cilvēkus tā paņem Gustavo? Šķiet, ka, pirmkārt, jau ar pozitīvismu. Uz skatuves viņš kāpa vienkāršā kreklā, uzstāšanās laikā nebija nekā samākslota, un pat tajā brīdī, kad radās kāda tehniska ķibele, Gustavs izlīdzējās ar smaidu. Par šādu likstu citi bēdubrāļi būtu nolīdzināti vai ar zemi, bet šajā koncertā tas, šķiet, nevienam nenāca ne prātā. Otrs – kvalitāte. Sākotnēji nelielu pārsteigumu radīja tas, cik labi var saklausīt dziesmu vārdus, kas, vismaz Neatkarīgās apskatnieka gadījumā, tika norakstīts uz veiksmīgu skaņas vīru darbu, bet šie maldi sabruka kā kāršu namiņš brīdī, kad uz skatuves rāpās un kā fona vokālists neveiksmīgi mēģināja darboties Čižiks, – tur nu nevarēja saprast pat vārdiņu hop.

Un trešais – ja ieklausās Gustavo vēstījumos, katrs no tiem var pasmelties sev kaut ko noderīgu. Piemēram, dziesma 3. elpa, kurā tiek stāstīts par iedvesmu, kas rodas, taču tad uznāk miegs, radošais darbs tiek pārcelts uz nākamo dienu, bet no rīta iedvesmas vairs nav. Johaidī, bet tā taču tiešām ir! Un vēl ceturtais, kas gan attiecas tieši uz koncertiem, – lai gan uz skatuves nekas tāds nenotika, pēc pasākuma bija apbrīnojami labs garastāvoklis. Un tas nav maz.