RECENZIJA: Editors "Violence"

Britu indīroka apvienība “Editors” ar jauniem studijas darbiem nebija nākusi klajā jau trīs gadus – jāatzīst, ka bija jau pat maķenīt piemirsts par šādas blices esamību.

Taču šopavasar mūzikas veikalu plauktos parādījās pēc skaita sestais “Editors” studijas ripulis ar deviņiem jauniem gabaliem - nav daudz. Britu topā tas tika līdz sestajai pozīcijai, kas nav augstu, bet nav arī pārsteigums: ja pirmie grupas albumi “The Back Room” (2005), “An End Has A Start” (2007) un “In This Light And On This Evening” (2009) šajā popularitātes rādītājā atzīmējās Top 3, tad abi nākamie diski “The Weight Of Your Love” (2013) un “In Dream” (2015) ap to pašu sesto vietu vien grozījās. Jāatgādina, ka šī grupa izveidota 2002. gadā Birmingemā, tās redzamākais tēls ir vokālists, ģitārists un pianists Toms Smits. Pirms pieciem gadiem “Editors” uzstājās arī Rīgā - koncertzālē “Palladium”.

PAR. Iesākuši ar vērienīgo “Cold”, kuras izpildīšanai piestāvētu lielie stadioni, “Editors” turpina ar pamatīgu elektronisko spērienu dziesmā “Hallelujah (So Low)” un “Violence” ar tās trauksmaino sākumu un iespaidīgo kulmināciju - kaut vai šo trīs dziesmu vien dēļ vērts klausīties visu albumu. Dziļš un daudzšķautņains albums, ar katru tā noklausīšanās reizi atklājas aizvien jaunas nianses: te ir veiksmīgi sapludināts stadionu roks ar atmosfēriski elektroniskiem eksperimentiem, rodamas atsauces uz “U2”, “Muse” un pat “New Order”. Ir labs!

PRET. Ļoti jaudīgi iesākuši, “Editors” it kā noņem kāju no gāzes pedāļa - turpinājumā ir tikai daži tikpat teicami uzplaiksnījumi. Taču vispār nav īpaši, kur piesieties - ja nu vienīgi pašai pēdējai dziesmai “Belong”, kas ir aplam lēnīga.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.