23. septembrī plkst. 21 kino „Rīga” apmeklētājiem vienlaikus ar daudzu citu Eiropas valstu skatītājiem būs iespēja tiešraidē baudīt Klaudio Monteverdi operu „Orfejs”, kura dramatiskā spēka un spilgtās orķestrācijas dēļ ir ieņēmusi ārkārtīgi nozīmīgu vietu operas vēsturē. Pirms tiešraides skatītāji tiek aicināti noklausīties diriģenta un Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras vadītāja Māra Kupča komentāru. Māris Kupčs atzīmē: „Monteverdi „Orfejs” ir pirmā īstā opera pasaules mūzikas vēsturē.
No operas radītāju viedokļa tā ir runas mākslas un mūzikas valodas absolūtā koeksistence antīkās mākslas tradīcijās. Tajā pat laikā šeit atrodama pirmā īsti virtuozā ārija, kas dziedātājam paver iespējas parādīt savas vokālās meistarības virsotnes.”
Tieši ar K. Monteverdi „Orfeju”, kuru 1617. gadā iestudēja Mantujā, operas žanrs sevi pieteica kā drāma, kurā mūzika ne vien palīdz greznot skatuviskās ainas, bet uzrunā un neatlaidīgi uzjunda klausītājā patiesu emocionālu līdzpārdzīvojumu. Monteverdi bija izcils vokālās polifonijas meistars. Viņš bija pārliecināts, ka melodijas raksturu nosaka vārds un dzejas valoda, centās atklāt mūzikā cilvēku jūtas, pārdzīvojumus, iekšējo pasauli. Mūzikai, viņaprāt, vajadzēja izteikt un atklāt cilvēku raksturu daudzveidību sarežģītās situācijās.
Operas pamatā ir sengrieķu mitoloģijā sakņots stāsts par teiksmaino dziedoni Orfeju, kurš, nevēlēdamies samierināties ar savas sievas Eiridīkes zaudēšanu, devās viņu atgriezt no drūmās Aīda pazemes valstības. „Orfeja” universālajās mūzikas skaņās Monteverdi izdevies kaut uz mirkli tvert cilvēka dvēseles noslēpumu un nodot gūto pārdzīvojumu ikvienam no mums.
„Orfeja” jaunais iestudējums tapis sadarbībā ar Parīzes Nacionālo operu. Šī iestudējuma un tā mākslinieciskā noformējuma autoru Robertu Vilsonu laikraksts „The New York Times” raksturo kā „progresīvu figūru eksperimentālā teātra pasaulē, skatuves laiktelpas pielietojuma pētnieku”. Diriģents Rinaldo Alesandrīni tiek uzskatīts par nepārspējamu lietpratēju šā brīža starptautiskajā agrīnās mūzikas vidē.
Titullomā – austriešu baritons Georgs Nigls, kuram tā ir viena no iecienītākajām un katrā ziņā raksturīgākajām lomām. Nigla spēja piešķirt noteiktām lomām īpašu individualitāti gan vokālā, gan aktieriskā ziņā lielā mērā noteikusi viņa panākumus pasaules izcilākajos opernamos un festivālos, tādos kā Milānas La Scala, Berlīnes Valsts operā, Briseles La Monnaie, operas festivālā Aix-en-Provence, Zalcburgas festivālā un Vīnes Festwochen. Iestudējumā piedalās viena no šobrīd vispieprasītākajām soprāna solistēm agrīnās mūzikas jomā Roberta Invernici.
Tiešraides sākums Lielajā zālē plkst. 21:00. Durvis atvērtas no plkst. 20:00. Pirms izrādes un starpbrīžos darbosies kafejnīca.