Kristīna Zaharova atgriežoties Latvijā: Sajūtas ir siltas
«Godīgi sakot, pirms man piedāvāja piedalīties Eduarda Rozenštrauha simtgades jubilejas koncertprogrammā, es neko par viņu nezināju. Taču, kad sāku tai gatavoties, sapratu, cik daudz viņam jauku un skaistu dziesmu! Ļoti gaišas melodijas ar dziļu saturu un domu,» saka dziedātāja Kristīna Zaharova (28).
Pēc vairāku gadu prombūtnes Maskavā viņa ir atgriezusies mājās un saka: «Sajūtas ir siltas.» Laikposmā no 17. februāra līdz 18. martam Kristīna Zaharova būs sastopama uz skatuves visā Latvijā - 14 tautas dziesminieka Eduarda Rozenštrauha (1918-1992) simtgades koncertos Bij’ vasara toreiz tik zaiga. Vieglās, dzirkstošās un katrai latvieša sirdij tuvās Eduarda Rozenštrauha dziesmas jaunās aranžijās iedzīvinājis koncerta muzikālais producents Atis Auzāns, un tās izdziedās arī Anmary, Normunds Rutulis, Dainis Skutelis, Normunds Zušs, Atis Auzāns un Oranžo meiteņu trio - Anita Levša, Olga Stupiņa un Inta Gudovska. Režisors Valdis Pavlovskis, horeogrāfe Ieva Kemlere, scenogrāfs un gaismu režisors Egils Kupčs. Pirmais koncerts jau sestdien, 17. februārī, Valmieras kultūras centrā, 18. februārī - Talsu tautas namā, 23. februārī - Kalnu kultūras namā (Saldus novadā), 24. februārī - Liepājas OC Rožu zālē.
«Tā dzīvē sanāca, ka 2010. gadā pavisam spontāni pārcēlos uz Maskavu un iestājos Krievijas Teātra mākslas universitātes Estrādes fakultātē. Man nebija plāna pārcelties uz Maskavu, vienkārši topavasar aizbraucu uz meistarklasi pie vokālās pedagoģes, un viņa man ieteica pamēģināt,» stāsta Kristīna Zaharova. Izturējusi iestājpārbaudījumus, viņa četrus gadus studēja Valērija Garkaļina kursā. Studijas uzsāka 40 studentu, bet pabeidza vien 26.
Pēc studijām jaunā dziedātāja strādāja teātrī: divus gadus Mihaila Švidkoja (bijušais Krievijas kultūras ministrs) Mūzikla teātrī un Terēzas Durovas teātrī Teatrium. «Teatrium spēlēju Apburtajā princesē, kur atveidoju Ļaunās Fejas lomu. Tas ir ģimenes teātris, kurā interesanti ir gan bērniem, gan pieaugušajiem,» viņa piebilst. Maskavā viņa ieguva pieredzi, uzstājoties arī restorānos un karaoke klubos. «Īpaši atmiņā palikušas uzstāšanās restorānā Buddha bar Moscow, kur skan īpaši atlasīta mūzika un uzstājas īpaši izvēlēti izpildītāji. Biju to skaitā. Uzstājos tur ar ārzemju hitiem lounge stilā.»
Kristīna atzīst: atgriezusies mājās, viņa saprata, ka ir vēl tikai sava ceļa sākumā un - viss vēl ir priekšā! «Studiju laiks bija sevis izzināšanas laiks, jo teātra skolā bija jāiepazīst arī psiholoģiskais teātris. Man sirdij tuvāka ir Čehova metode, jo man ir tendence uz iekšēju refleksiju. Es varu iestrēgt savās pārdomās, un tad man palīgā nāk ķermenis, ļaujot dabūt vajadzīgās iekšējās sajūtas. Protams, uz skatuves daudz kas tiek darīts intuitīvi, bet - pareizi izmantotas, iegūtās zināšanas ļoti noder,» viņa secina.
Dziedātāja atklāj, ka pirmajā kursā sāka baidīties no skatuves, jo - teātra skatuve ir daudz intīmāka. «Tur nevar noslēpties aiz dziesmas pavadījuma, tur tu esi kails. Un tieši tāda es sajutos, kad bija jārāda etīdes. Mans lielākais izaicinājums bija skatuves runas valsts eksāmens, kurā biju aci pret aci ar skatītāju: es, mans stāsts un skatītājs. Un viss. Tas bija iekšēji sarežģīti. Bet - tā ir tāda enerģija un maģija! To grūti aprakstīt. Aktieri mani sapratīs,» viņa pasmaida un saka, ka ir kļuvusi kritiskāka pret sevi, varbūt pat mazrunīgāka. Vairāk ir savā iekšējā pasaulē, savos meklējumos. Bet tuvākajā nākotnē Kristīna sevi redz uz teātra skatuves, muzikālos iestudējumos - tur, kur var realizēties dziedošās aktrises daba.