RECENZIJA: S.A.D. "Pirms vētras"

Pašā pagājušā gada nogalē tika izdots grupas “Skumju akmeņu dārzs” jeb “S.A.D.” debijas albums.

Šo blici gan neceļas roka saukt par debitantiem, jo, kā jau to viegli nojaust pēc nosaukuma, tās saknes meklējamas 90. gadu vidū populārās “pagrīdnieku” grupas “Skumju akmeņi” rindās - “S.A.D.” galvenie virzītājspēks ir basģitārists Ivars Blūms un ģitārists Kaspars Pupa, kuriem palīgos piesaistīta talantīgā jaunā vokāliste Lelde Muceniece un grupas “Catalepsia” bundzinieks Krišjānis Purens. Jāatgādina, ka “Skumju akmeņu” lielākais trumpis bija fascinējošā vokāliste Helēna Kozlova, bet grupas pirmos albumus (kasetes) “Pilns nāves vecums vientulības” (1995) un “Skumju akmeņi” (1996) pieņemts dēvēt par pirmajiem latvju gotiskā roka produktiem. Kādu laiku “akmeņu” pamatkodols dēvējās par “Akmeņu dārzu”, bet nu atkal nosaukums mainīts. Par saviem ietekmes avotiem “S.A.D.” sauc tādus stilus kā “dreampop” un “nu gaze”. Albumā ir desmit dziesmas latviešu valodā, kas radītas no 2015. līdz 2016. gadam, ierakstītas pērn pavasarī Kārļa Šteimaņa studijā “KS Records” un māsterētas rudenī “New Alliance East Mastering” studijā Kembridžā, Masačūsetsas štatā, ASV. Albumā iekļautas arī iepriekš “Radio NABA” un “Radio SWH” raidījumā “Priekšnams” skanējušās dziesmas “Rudens atnācis” un “Laimes mirkli, paliec te” jaunās versijās. Albums pieejams arī tradicionālajā CD formātā, bet bez maksas noklausīties to ir iespējams grupas “Bandcamp” lapā.

PAR. Žēl, ka šī albuma klajā nākšana palikusi relatīvi neievērota - darbs ir ļoti interesants. Leldei ir dziļš un interesants balss tembrs, un ar saviem pienākumiem viņa tiek galā itin labi (piemērs - dziesma “Nakts sapņi”). Šoreiz “akmeņi” lielāku uzsvaru liek arī uz instrumentālajām partijām, un šajā ziņā uzteicams ir ģitārista darbs (piemērs - dziesma “Vēstule tev”). No albumā iekļautajām kompozīcijām izceļamas “Mans dārzs” un it īpaši melodiskā “Apgulties pļavā”, tomēr labāk klausīties šo darbu kā vienotu veselumu.

PRET. Protams, ir grūti vai pat neiespējami būt ekscentriskās Helēnas pēctecei, un arī Leldei tas īsti nav izdevies. Taču lielākais mīnuss ir tieši pašas dziesmas, kuras ir bez “uguntiņas”, visai vienveidīgas un idejiski brīžiem pat primitīvas. “Akmeņi” diemžēl ir pazaudējuši savu kādreizējo pievilcību.