RECENZIJA: Wasptress "Wasptress"
Pagājušajā nedēļā tavernā “Zobens un lemess” tika sarīkota grupas “Wasptress” debijas albuma noklausīšanās, kas bija ļoti noderīga – iespējams, ka daudzi par šādas blices esamību nemaz nezina, jo tā vismaz pagaidām akcentējas uz starptautisko tirgu.
Šo grupu 2013. gada beigās izveidoja basists Bigg Bush (Uldis Krūmiņš, ex"Opus Pro") un ģitārists Sixna (Agris Siksna, ex "Huskvarn"), kuri vēlējās radīt “enerģisku un nozīmīgu mūziku, ko paši mīl”. Piemērota vokālista meklējumos aizgāja vairāki gadi - karaokes vidū zināmais un vairākos projektos dziedājušais Ģirts Zebuliņš sastāvā tomēr īsti neiederējās, bet 2015. gada nogalē par gana labu esam tika atzīts Britu salās dzīvojošais Gaz Hunt (ex "Poacher Brown", "Bleeding Heart", "Chase", "Bunter"). Pluss - līdz ar to grupa kļuva par starptautisku projektu ar visām no tā izrietošām sekām, mīnuss - koncertēšana latvju zemē pagaidām ir praktiski neiespējama. Pagaidām - jo nupat ir panākta vienošanās ar “Wild Detroit Gang” vokālistu Jāni Drēģeri par šī albuma latviskās versijas ierakstu (tas sauksies “Lapsenes bize”), kas varētu tapt jau šopavasar, un tad jau gan būs arī kāds koncerts. Grupas debijas albums ierakstīts laikā no 2015. gada oktobra līdz 2016. gada martam un izdots vācu leibla „7hard” paspārnē. Ieraksti veikti Agra Siksnas mājas studijā, bet vokāls ierakstīts „Density Records” Anglijā. Ir labas atsauksmes no dažādiem Rietumu mūzikas žurnāliem, un, cita starpā, kādā no izdevumiem “Wasptress” gozējās līdzās tādu grandu kā “Scorpions”, “Trivium”, “Tangerine Dream”, “The Darkness”, “Vanilla Fudge” u.c. ierakstu recenzijām.
PAR. Albums šķiet kā izstrādāts pēc kāda Rietumu klases “hard & heavy” standarta algoritma - pavelkošā dziesma, tad neliels atslābums, atkal blieziens un tad balādīte, kā arī kārtīgs noslēdzošais piesitiens. Pat nepateiksi, ka šo albumu iespēlējuši latvju vīri! Labākās dziesmas - “Whitesnake” garā ieturētā “No Goin’ Back” un it īpaši jau “Monika” (te labi pastrādājis bundzinieks Juris Šenbergs), kas atsauc atmiņā kaut ko no “Skid Row”.
PRET. Ne velti apskata iesākumā tika pieminēta noklausīšanās “zobenā”: kad tur “Wasptress” skanēja uz pilnu klapi un labā skaļumā, likās - wow, teicams albums! Taču mājās un pat automašīnā - neskan un viss! Šādam “hard & heavy” nepieciešama vismaz viena pavelkošā dziesma, dēļ kuras gribētos klausīties visu albumu, bet te tādas nav. Labs piemērs ir kaut vai pati pirmā dziesma “Critical Mass”, kas ir uz knapu trijnieciņu - situāciju gan nedaudz glābj tai sekojošā “Closer”. Arī vokālista spējas šķiet krietni pārvērtētas - diezgan viduvējs solists, un kas par to, ka viņš ir dziedājis n-tajos ārzemju projektos, arī pie mums ir sameklējamas itin labas hārdroka rīkles! Vēl tikai jāpiebilst, ka balāde “Angel” ir katastrofa - ja nu vienīgi to domāts latviskot un pēc tam ar šo dziesmu startēt šlāgeraptaujā.