RECENZIJA: Anastacia "Evolution"

© Publicitātes foto

Amerikāņu popdziedātāja Anesteiša jau tuvojas 50 gadu slieksnim, tomēr joprojām ir spara pilna – par to liecina arī viņas septītais studijas ripulis “Evolution”.

Anesteiša izlauzās popularitātes virsotnēs jau ar pirmajiem albumiem “Not That Kind” (2000) un “Freak Of Nature” (2001), taču pats veiksmīgākais izrādījās viņas trešais disks “Anastacia” (2004), kurā bija arī viņas līdz šim lielākais hits “Left Outside Alone”. Kas zina, kā būtu veidojusies Anesteišas karjera, ja ne smagās veselības problēmas - jau divas reizes dziedātājai nācies cīnīties ar krūts vēzi, un abās šajās cīņās viņa ir uzvarējusi, taču, protams, tas prasīja gan fiziskos, gan arī radošos spēkus. Jaunais albums ierakstīts studijā Stokholmā producenta Andersa Bages aizgādā, arī diska promotēšana lielākoties notiek Eiropā, jo, kas interesanti, Vecajā kontinentā dziedātāja vienmēr ir kotējusies pietiekami augstu, taču dzimtajā Amerikā grūti saprotamu iemeslu dēļ nekad nav bijusi cienīta. Arī “Evolution” meklēt štatu topos ir lieki. Kritiķu atsauksmes ir saudzīgas, piemēram, “The Guardian” albumam devis trīs zvaigznes no piecām.

PAR. Simpātisks ir gan Anesteišas balss diapazons un tembrs, gan viņas izpildītās mūzikas stils, kas ir kaut kas starp popu un poproku ar piedevām no “r&b” un “soul dance”. Ir arī dziesmas, kuras pilnīgi droši var ieteikt noklausīties - “Caught In The Middle”, “Boomerang”, “Higher Livin’”, “Stamin”, “Reckless” un it īpaši jau spēcīgā “Pain”. Nav slikti, nemaz nav slikti!

PRET. Diez vai šāda mūzika šobrīd vairs ir pieprasīta - ja nu vienīgi Eirovīzijā. Nav brīnums, ka topos šis albums tikpat kā nefigurē, šādu izpildītāju ir pārpārēm.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.

Izklaide

Pēdējos gados latvju mūziķiem parādījusies apsveicama tendence savas grupas nosaukt latviskos vārdos – mums ir “Nekad”, “Nesen”, “Stabs”, “Zintnieks”, “Uguns”, arī “Asinis”. Pēdējie nupat likuši galdā savu EP, turklāt zīmīgā brīdī – Visu Svēto dienā.

Svarīgākais