Trešdiena, 22.maijs

redeem Emīlija

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

Liena Grīna. Ar roku uz mūzikas pulsa

AR JURISTES IZPRATNI. Aptuveni pirms desmit gadiem Liena Grīna savu darbu Latvijas Izpildītāju un producentu apvienībā (LaIPA) sāka ar izpildītāju un producentu tiesību licencēšanas jomu, taču pamazām uzdienējusi līdz valdes priekšsēdētājas/izpilddirektores postenim. LaIPA struktūrā šis amats definējams kā «rīcības cilvēks» – ar tarifu noteikšanu un citiem finansiāliem jautājumiem nodarbojas padome mūziķa Kārļa Auzāna vadībā © Publicitātes foto, Linda Ofēlija RUTULE

Šī mēneša nozīmīgākais muzikālais pasākums, kā jau tas pēdējos gados ierasts, atkal notiks Ventspils Olimpiskajā centrā. Taču šoreiz tas būs nevis Muzikālās bankas fināls, bet gan digitālās mūzikas topa DigiTop100 šovs, kas notiks 27. janvārī.

Latvijā pirmajam digitālās mūzikas topam DigiTop100 starts tika dots 2017. gada decembra sākumā, tomēr tas jau iemantojis klausītāju atzinību un uzrādījis interesantas tendences Latvijas mūzikas cienītāju klausīšanās paradumos. Šis tops apkopo oficiālos datus no tādām pasaulē lielākajām legālajām mūzikas straumēšanas un lejupielādes platformām kā Spotify, Deezer, iTunes, Apple Music, Amazon u.c. Par legālo mūzikas lejupielādi, autortiesību administrēšanu, pirātisma problēmu un citiem jautājumiem sarunā ar Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektori Lienu Grīnu.

- Kādi ir LaIPA uzdevumi mūzikas topa DigiTop100 pastāvēšanas nodrošināšanā?

- Mūsu uzdevums ir nodrošināt ierakstu apkopojumu, pieejamību un to atjaunošanu Ranger Computers izstrādātajā datu bāzē, kas veidota pēc starptautiskās ierakstu kompāniju asociācijas IFPI pasūtījuma. LaIPA rūpējas, lai DigiTop100 apkopojumā būtu korekti un atbilstoši atspoguļoti Latvijā izdotie mūzikas ieraksti. Lai konkrēts mūzikas ieraksts vispār varētu šajā topā parādīties, tam jābūt reģistrētam LaIPA ar fonogrammas identifikatoru jeb ISRC kodu, kas katram ierakstam ir tikpat unikāls kā personas kods. Tādējādi tiek nodrošināta mūzikas ieraksta atpazīstamība digitālajos mūzikas servisos gan lokālā, gan arī starptautiskā līmenī. Tāpēc mēs aicinām izpildītājus un producentus laikus reģistrēt savus izdotos ierakstus, lai uzlabotu to identificēšanas procesu un atvieglotu datu apmaiņu. Piemēram, pēc nosaukuma Balta saule vai Ziemassvētki nāk - vai spēj iedomāties, cik daudz dažādu versiju var būt dziesmām ar šādu nosaukumu?! Pēc ISRC koda katram ierakstam, tā miksam vai rimeikam, koncertierakstam (arī tad, ja to spēlē tas pats sastāvs) ir savs identifikators. Mēs nodrošinām to, lai mūzikas ieraksti tiktu reģistrēti starptautiskā kodu sistēmā. To var izdarīt ļoti vienkārši un pat attālināti - LaIPA mājaslapā. Ja kādam ierakstam šāda koda nav, rodas problēmas ar uzskaiti. Piemēram, tā bija ar kādu Latvijā populāru dziesmu - tā tika ļoti bieži atskaņota, taču nebija reģistrēta mūsu datu bāzē, tāpēc arī neiekļuva topā.

- Subjektīvi šķiet, ka tikai retais maksā par mūzikas klausīšanos internetā.

- DigiTop100 ir apkopojums par digitālajiem albumu un singlu pārdošanas datiem, līdzīgi kā tas savulaik bija ar fiziskajiem CD pārdošanas datiem, kurus apkopoja to izplatītāji. Protams, ir digitālie servisi, kurus lietotāji var izmantot bez maksas, piemēram, Spotify, taču mūziķiem šis serviss maksā par to, cik reižu viņu ieraksts ir atskaņots, līdz ar to šī ir legāla mūzikas pārdošanas vietne. Atlīdzības apjoms mūziķim ir atkarīgs no noslēgtā līguma nosacījumiem ar digitālo izplatītāju. Summas gan nav lielas - lai mūziķa makā ieripotu viens eiro, konkrētā dziesma jānoklausās vairākus simtus reižu. Tomēr, ja šādu dziesmu ir daudz, kopējais samaksas apjoms ir itin pieklājīgs.

- Vai tiešām visi pārgājuši uz internetu - neviens kasetes, CD un plates vairs nepērk?

- Šajā gadījumā mēs runājam par to sabiedrības daļu, kas vispār klausās un patērē mūziku - tie ir aptuveni 60% no kopējā daudzuma. Vēl ir liela daļa, kas klausās radio - tie vairāk ir fona mūzikas patērētāji. Ļoti labi rādītāji pēdējos gados ir vinila platēm, kas veido jau aptuveni 5% no kopējā mūzikas patēriņa apjoma. Protams, kāda daļa joprojām palikusi uzticīga kompaktdiskiem. Taču, pētot mūzikas patērēšanas paradumus Latvijā un pasaulē, ir redzams, ka lielākoties mūzika tiek patērēta digitāli.

- Ko mūsējie klausās? Kādas mūzikas klausīšanās tendences uzrāda šis tops?

- Ja kāds nopērk CD, tad nav iespējams uzzināt, kuras vai kuru dziesmu dēļ veikts pirkums. Savukārt DigiTop100 uzreiz var uzskatāmi redzēt, ko tieši cilvēks klausās, kura dziesma no konkrētā albuma likusies pievilcīgāka. Tā sauktais singlu tops būtībā tiek apkopots jau no 2017. gada sākuma, taču pēdējā mēnesī tas parādījās arī radiostacijas StarFM ēterā. 27. janvārī Ventspilī tiks prezentēts 2017. gada apkopojums, tad arī redzēsim visus datus. Pagaidām lielākais pārsteigums, ka mūsu sabiedrība digitālajā vidē ļoti daudz klausās hiphopu, kas, piemēram, radiostacijās skan minimāli. Tāpat var uzskatāmi redzēt, ka mums ir liela krievvalodīgo mūzikas klausītāju daļa, kura digitāli klausās savus māksliniekus. Manuprāt, šis tops ļoti labi atspoguļo to, kas cilvēkiem tiešām patīk, ko viņi grib klausīties un par ko ir gatavi arī maksāt. No otras puses - katram ir savi paradumi. Piemēram, mašīnā es klausos diskus, jo nav cita veida atskaņotāja, taču ikdienā izmantoju mūzikas straumēšanas servisu Deezer - maksāju par to septiņus eiro mēnesī, toties man ir ļoti plaša pieeja dažnedažādiem mūzikas ierakstiem.

- Par pārsteigumu gan gribētos oponēt. Ja straumēšana lielākoties notiek ar mobilā telefona starpniecību, tad skaidrs, ka to izmanto tā paaudze, kas vairs nezina, kā izskatās avīze un kas ir kasete. Skaidrs, ka viņiem patīk hiphops un citi modernāki mūzikas stili!

- Tieši tā! Ik gadu LaIPA Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas nominācijai Radiohits apkopo datus. Uzminiet nu, kas bija šīs nominācijas uzvarētāji - Prāta vētra, Dons, Musiqq! Radiostacijās valda cita stila mūzika, jo radio atskaņo savam formātam atbilstošu mūziku, un tā piesaista savu auditoriju, taču nav teikts, ka šī sabiedrības daļa ir gatava par to arī maksāt. Savukārt jaunā paaudze jau aug ar eiropeisku domāšanu, veido sev aktuālas mūzikas atlasi un ir gatavi par to maksāt. Braucot uz skolām vai lasot lekcijas studentiem, diskusijās ātri noskaidrojas, ka viņi mūziku lielākoties patērē digitāli - viedtālruņos, iPodos, datoros. Arī liela daļa manas paaudzes klausītāju izmanto digitālos avotus. Tajā skaitā arī es, jo tas ir ļoti viegli un ērti - pieslēdzies, izvēlies un klausies! Izveido savus mūzikas sarakstus, vari arī sekot līdzi jaunumiem, bez tam serviss piedāvā savus sarakstus ar tavējam līdzīgiem māksliniekiem.

- Pirātisms gan joprojām nevaid miris, taču, šķiet, tas dīvainā kārtā ir teju nobeigts ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību?

- Protams, pie mums pirātisma līmenis ir samazinājies, bet, ja paskatās uz audiovizuālo jomu, tad tās ir šausmas! Pirātisma izplatības ziņā Latvija ir Eiropas Top 5! Uz pirātisma jēdzienu jāskatās nedaudz plašāk. Ir mūzikas sadaļa, kurā līdz ar straumēšanas servisu triumfu ir lielāka kārtība, bet tai seko nākamā lielā sadaļa, kas ir ārkārtīgi problemātiska. Tās ir filmas, kurās arī tiek izmantota mūzika. Ja kāds nelegāli novelk filmu, arī tas ir zaudējums mūziķiem. Internetā var legalizēt dažādus pakalpojumus, taču tajā pašā laikā tas piedāvā arī dažādas iespējas pirātismam. Kaut vai tas pats gadījums ar interneta vietni Youtube: tiek piedāvāta speciāla programma, ar kuru var lejupielādēt failus un tos pēc tam konvertēt Mp3 formātā. Tas pats pirātisms vien ir!

- Kādas šobrīd ir aktuālākās problēmas šajā jomā?

- Pirmā - jau minētais pirātisms, kas saistīts ar audiovizuālo darbu un tajos iekļautās mūzikas izmantošanu. Mūsu mērķis, sadarbojoties ar biedrību Par legālu saturu, ir panākt izmaiņas likumdošanā, lai juridiski varētu bloķēt šādas interneta adreses. Ja nelegālo azartspēļu interneta vietnes tiek bloķētas, tad ar audiovizuālo darbu interneta resursiem šādi diemžēl nenotiek. Tas ir mūsu lielais mērķis - šo jomu sakārtot, lai varētu piemērot sankcijas, kas kalpotu par brīdinājumu un liktu cilvēkiem saprast, ka tā rīkoties nav korekti un šo ieradumu nepieciešams mainīt. Mēs esam daudz strādājuši ar skolām - organizējot atvērtās mācību stundas, lasījuši lekcijas, izstrādājuši mācību materiālus utt. Tūlīt notiks izglītojošā kampaņa par to, kā un kur var atrast legālās lejupielādes vai straumēšanas vietnes, taču problēma slēpjas tajā, ka mums īsti nav juridisku instrumentu kā ierobežot pirātisma izplatību.

- Labi, tā būtu viena problemātiska lieta, kādas ir vēl?

- Pie LaIPA durvīm jau kādus četrus gadus klauvē mūzikas video producenti, jo viņu tiesību administrēšana šobrīd praktiski vispār nenotiek. Pašlaik ar videoklipiem katrs var darīt, ko vien vēlas, jo tiem nav nekādas aizsardzības. Producenti centīgi mēģina nonākt LaIPA paspārnē, taču ir daži juridiski aspekti. Proti, mūzikas video producents likumā nav precīzi definēts kā tiesību subjekts. Turklāt jebkurai jomai, kuru apņemamies administrēt, ir jāspēj aprēķināt efektivitāti. Jāsaprot, kurā brīdī varam to uzņemties, lai tas būtu rentabli un efektīvi pašiem tiesību īpašniekiem, turklāt arī juridiski korekti. Ja LaIPA administratīvais darbs izmaksā vairāk par iespējamajiem ieņēmumiem, ko var iekasēt tiesību īpašnieka labā, tad tas nav efektīvi. Taču ceram, ka jau šajā gadā varēsim sākt strādāt ar šo jomu. Ļoti vēlos, lai tajā beidzot ir kāda virzība, jo pagaidām tieši mūzikas video producenti no visiem industrijā strādājošajiem ir visneaizsargātākie.

- Vai LaIPA un tai radniecīgā autortiesību aizsardzības aģentūra AKKA/LAA ir vienīgās organizācijas, kas nodarbojas ar to, lai šādu neaizsargāto nebūtu?

- Nē, ir mūzikas ierakstu izmantošanas veidi, kurus autori, izpildītāji un producenti administrē paši, jo tad par sava darba izmantošanu viņi būtībā var prasīt tik, cik vēlas. Piemēram, Šēra par savas dziesmas izmantošanu filmā var prasīt kaut miljonu, jo šis izmantošanas veids tiek administrēts individuālā kārtā. Savukārt, ja mūzikas ierakstu izmantošanu administrē kolektīvi, piemēram, mūzikas atskaņošana radio, veikalos vai kafejnīcās, tiek noteikts vienots tarifs gan par vietējā, gan par starptautiskā repertuāra izmantošanu. Ar interneta resursu administrēšanu nodarbojas galvenokārt paši autori un izpildītāji, vai arī mūziķu menedžments, kas speciāli seko darbu izmantošanai - atrod nelegālās interneta saites, panāk to bloķēšanu utt. Nav tā, ka neviens neko nedara, taču visu 100% izsekot nav iespējams.

- Pag, tad jūs esat tie nagu maucēji, kas neļauj klausīties fona mūziku, sēžot zobārsta krēslā vai pie kafejnīcas galdiņa!?

- Ļaujam, ļaujam pie zobārsta klausīties mūziku (smaida)! Ārstu kabineti šobrīd netiek administrēti, bet veikali un kafejnīcas gan, to nosaka likums. Ja tirdzniecības vietas vai kafejnīcas īpašnieki vēlas savās iestādēs atskaņot mūziku, ir jāslēdz līgums gan ar AKKA/LAA, kas pārstāv autorus - gan mūzikas, gan tekstu -, gan ar LaIPA, kas pārstāv izpildītājus un ieraksta producentus. Likums nosaka, ka autoram, izpildītājam un producentam ir tiesības saņemt atlīdzību par katru reizi, kad tiek izmantots viņu radītais darbs. Ja runājam par summām, veikalam ar platību līdz 30 kvadrātmetriem gada maksājums ir 28,46 eiro. Ja platība ir ap 100 kvadrātmetriem, tie ir aptuveni 20 eiro ceturksnī.

- Un cik no šīs summas apēdat jūs paši?

- Procentuālais sadalījums katru gadu ir atkarīgs no tā, kā apvienības biedru kopsapulcē paši izpildītāji un producenti nolemj. Kopsapulcē tiek plānoti iespējamie ieņēmumi, un pēc tam tiek noteikts administratīvais procents. Pēdējos gados tie ir 18%, to nosaka paši izpildītāji un producenti, jo tieši viņi jau no savas naudas maksā šos procentus. Līgumos ar izpildītājiem un producentiem ir atrunāts, ka administratīvais procents var būt līdz 25%, jo šādi maksimālie griesti ir akceptēti arī starptautiskā līmenī. Bet es vēlreiz gribētu uzsvērt - ne jau veikals vai kafejnīca maksā šos procentus, bet paši mūziķi! Jo tā ir viņu nauda, par kuru cīnāmies, mēs esam tikai starpnieki, kas pēc iespējas korektāk strādā ar mūziķu tiesībām, kuras mums ir uzticētas.

- Kāds ir kopējais ieņēmumu apjoms gadā?

- Pēdējos četrus gadus mūsu ieņēmumi gadā turas aptuveni divu miljonu eiro robežās. Tajā, protams, tiek ieskaitītas arī no ārzemēm saņemtās un mūsu izmaksātās atlīdzības ārzemniekiem - kopējā katliņā summējam Latvijas tirgu ar starptautisko. Pēdējos gados uz ārzemēm pārskaitāmo summu apjoms ir nedaudz samazinājies - iepriekš tie bija aptuveni 70%, bet tagad 60% un pat mazāk. Tas ir saistīts ar dažādām aktivitātēm mūzikas eksporta jomā.

- Cik zināms, jūs ne tikai kasējat un iekasējat, tas ir, nodarbojoties ar KNAB un VID cienīgiem darbiem, bet ir arī izveidots LaIPA sociālais fonds Līdzskaņa.

- Šis fonds izveidots, lai palīdzētu tiem mūziķiem, kuri nonākuši grūtībās veselības vai sociālu problēmu dēļ. Fonds sniedz finansiālu atbalstu, kā arī piedāvā praktisku palīdzību ikdienas apstākļu uzlabošanai. Šo projektu aizsākām 2017. gada sākumā, jo redzējām, kas notiek ar mūziķiem, kuru dzīvē pēkšņi notiek negadījums un viņu ikdienas darbs uz skatuves vairs nav iespējams. Jā, viņiem joprojām ir iespēja saņemt autoratlīdzību par atskaņotajiem ierakstiem, kas ir garantēts finansiālais pienesums, bet tikai tādā gadījumā, ja šie ieraksti tiek publiski atskaņoti. Mūsu iecere ir dot šiem mūziķiem iespēju turpināt darboties savā jomā un saglabāt cerīgu skatu uz nākotni. Jāpiebilst, ka veselību var vismaz censties uzlabot, veicot dažādas ārstnieciskās procedūras, taču glābt emocionālo stāvokli reizēm ir krietni sarežģītāk. Redzējām, ka šajā jomā ir vajadzīgs atbalsts. Pērnajā vasarā sarīkojām pirmo radošo nometni, kurā piedalījās arī Ūdrītis ar ģimeni, citi mūziķi. Uzskatu, ka tā brīža emocionālais pacēlums, vienkārši esot kopā vienam ar otru, deva daudz vairāk nekā, piemēram, 100 eiro ziedojums. Gribu uzsvērt, ka Līdzskaņa mūziķiem nedod naudu, bet gan palīdz apmaksāt ārstēšanos, rehabilitācijas procedūras u.tml. Pagājušā gadā sniedzām atbalstu septiņiem māksliniekiem, šogad šo darbu turpināsim. Atbalstu sniedzam no LaIPA ienākumu daļas - faktiski mūziķi palīdz mūziķiem, jo no savas atlīdzības kopsapulcē piekrituši novirzīt noteiktu finansējumu minētajam fondam. Līdzskaņai ir arī interneta veikals, kurā var iegādāties dažādus oriģināldarbus. Ir arī laba sadarbība ar organizāciju Ziedot.lv. Cenšamies iedot šiem cilvēkiem iespējami vairāk, strādājam pie tā, lai saglabātu mūsu dižgarus dzīvē, lai viņi nejustos izolēti no sabiedrības vai atstumti - tas ir galvenais mērķis.

- Kad tevī klausās, šķiet, ka tev ir juristes, finansistes, muzikoloģes un sociālā darbinieka izglītība… No kādas sfēras tu uzradies mūzikas jomā un LaIPA struktūrā?

- (Smejas) Pēc izglītības esmu juriste, bet mans tēvs bija mūziķis. Nevarētu teikt, ka kopš bērnības būtu sapņojusi par šādu darbu un vienmēr domājusi par to, ka redzu sevi tikai un vienīgi LaIPA vadībā. Taču man vienmēr bijis skaidrs, ka vēlos darboties mūzikas industrijā, turklāt vēlos izprast tieši šīs industrijas juridisko pusi, kas saistās ar autortiesībām un intelektuālo īpašumu. Proti, skatīties uz visiem mūzikas procesiem daudz dziļāk, nevis tikai patērētāja līmenī - o, nu šī gan ir laba dziesma! LaIPA rīkoja konkursu par iespēju strādāt biedrībā. Pieteicos, viņiem mans redzējums laikam patika, un - te nu es esmu! Jau desmit gadus.

***

Liena Grīna

• Dzimusi 1982. gada 26. novembrī Talsos;

• Pēc izglītības juriste, specialitāte - tiesību zinātnes;

• Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore (no 2012. gada), biedrības Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports valdes locekle (no 2015. gada), biedrības Par legālu saturu pārstāve (no 2016. gada), LaIPA Sociālā atbalsta fonda mūziķiem Līdzskaņa izpilddirektore (no 2017. gada).