Šoreiz “z-skārs” Andris Kivičs, kurš nu jau vairāk laikam pazīstams kā TV24 raidījuma “Rampas ugunis” vadītājs, pievērsies dzejnieka Eduarda Veidenbauma ietērpšanai savā muzikālajā redzējumā.
“Veidenbaums ir pazīstams ar savu skarbo laikmeta redzējumu, visai depresīvo skatu uz politiku, baznīcu un izteiktu taisnīguma izjūtu, taču es atlasīju dzeju tā, lai albumā parādītu Veidenbaumu arī kā dzīvespriecīgu vīru, kuram nekas cilvēcīgs nebija svešs,” tā Kivičs. Izrādās, ka mūziķis jau no bērnības esot fanojis par šī dzejnieka darbiem un skaitījis viņa pantus pat pie svētku eglītes. Lai iedziedātu šo albumu, Kivičs pat devies uz Veidenbauma muzeju “Kalāčos” Priekuļu novada Liepas pagastā, lai “satiktu dzejnieka garu, lai dabūtu viņa svētību”. Pēc svētības saņemšanas tapušas septiņas dziesmas ar Veidenbauma dzeju Reiņa Briģa (“Double Faced Eels”, “Tā Tā Tā”) aranžijās - viņš arī šī albuma producents un fona vokāla autors. Albums tapis ar AKKA/LAA autoru stipendijas atbalstu.
PAR. Ļoti veiksmīga dzejoļu izvēle - no izcilajiem Veidenbauma darbiem izvēlēti paši izcilākie. No muzikālā viedokļa ļoti veiksmīgas ir padevušās “Domāju es domas dziļas” un “Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks”, arī pārējām dziesmām nav ne vainas. Kopumā - viss ir sanācis pat vairāk nekā labi.
PRET. Lai gan Kivičs centies parādīt dzejnieku no viņa dzīvespriecīgās puses, tas īsti neiet kopā ar vispārpieņemto priekšstatu par Veidenbaumu - viņa dzejai tomēr vairāk piedienas depresīvās notis, mēģinājumi šādu intelekta izmisumu iedabūt pusakustiska postkantri rāmjos nešķiet diez ko organiski un dabīgi.