«Šeit, Latvijā, dziedātājs var realizēt visas savas radošās idejas – taisīt mazākus vai lielākus projektus, un kādu tas noteikti interesēs. Londonā, kur divus gadus studēju, nevienu tavs mazais koncertiņš neinteresē,» saka dziedātāja, Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas absolvente Annija Putniņa. Šovakar pulksten 19 Spīķeru koncertzālē viņa aicina uz savu pirmo solokoncertu Ziemassvētki Brodvejā.
Programmā skanēs R. Rodžersa, G. Geršvina, E. L. Vēbera un vēl daudzu citu Brodvejas mūziklu autoru skaņdarbi, kā arī iemīļotas Ziemassvētku melodijas - Have yourself a merry little Christmas, Little drummer boy, White Christmas un daudzas citas. Koncertā piedalīsies pavadošā grupa Raimonda Petrauska vadībā, kā arī īpašais viesis - mūziklu dziedātājs Toms Brendons no Londonas. Annija Putniņa un Toms Brendons kopā studēja Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā, kuru abi absolvēja 2013. gadā. Toms viesojās Rīgā pirms diviem gadiem un uzreiz iemīlēja Latviju, tādēļ arī šogad nolēma pavadīt daļu atvaļinājuma Latvijā, lai iepazītu Rīgas burvību Ziemassvētku laikā.
DĀVANA 30. DZIMŠANAS DIENĀ. Katru gadu dzimšanas dienā Annija sev kaut ko uzdāvina, un pagājušajā - 21. janvārī -, kad viņai palika apaļi 30, viņa saprata, ka ir jāizdara «kaut kas traks». «Kamēr citi tajā laikā devās uz siltajām zemēm, es, sapratusi, ka man ļoti pietrūkst sniega, pieslēdzos grupai no Hiking in Latvia un devos uz Somiju, uz Lapzemi, aiz polārā loka. Kāpu kalnā, braucu ar sniega motociklu, redzēju ziemeļblāzmu... Sniega bija pārpārēm, un tas bija nenormāli forši!» / Privāts arhīvs
Nākamgad izlaidums
«Vienā brīdī apstājusies un izvērtējusi savu radošo dzīvi, secināju, ka ilgu laiku esmu darījusi to, ko man piedāvā, pasūta. Bet ikvienam māksliniekam ir kaut kas, ko viņš pats grib pateikt - gan sev, gan saviem klausītājiem. Man tas ir Latvijā mazāk pazīstamais Brodvejas klasiskā mūzikla žanrs, ko esmu mācījusies un kas ir mana sirdslieta,» saka Annija Putniņa. Viņa sevi uzskata par «vecā kaluma» jeb 50.-60. gadu amerikāņu mūziklu dziedātāju. «Patiesībā šīs melodijas pasaulē ir ļoti pazīstamas, tikai mums paskrējušas garām -režīma dēļ, kurā ilgu laiku esam dzīvojuši un kurā Rietumu mūzika bija aizliegta. Līdz ar to vesels posms no mūzikas vēstures ir izrauts. No vienas puses, bēdīgi, ka šo mūziku nepazīst, bet, no otras - esmu ļoti priecīga, ka Rīgas Doma kora skola (RDKS) ir izveidojusi mūziklu dziedātāju programmu un jauniešiem ir iespēja šo žanru apgūt,» saka dziedātāja. Viņa ir šīs jaunās programmas vadītāja.
«Kad, absolvējot Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju, man piedāvāja izveidot šo jauno izglītības formu, es savai mīļajai skolai, kurā pati esmu mācījusies, pateicu jā, un nu jau trešo gadu tā ir mana pamatnodarbošanās. Man tiešām ir liels prieks, ka varu jauniešus iepazīstināt ar šo žanru, un vēl lielāks prieks, ka jauniešiem tas patīk,» saka RDKS mūziklu dziedātāju pasniedzēja. Viņa paskaidro: šīs programmas audzēkņi mācās trīs lietas kopā - dejošanu, dziedāšanu un aktiermeistarību. «Tas arī ir tas, kā pietrūkst muzikālajos uzvedumos Latvijā - mums ir spēcīgi dejotāji, spēcīgi dziedātāji un ļoti spēcīgi aktieri, bet nav tik viegli to savienot kopā. Taču mēs esam ļoti talantīga tauta, visu ko mākam, un domāju, ka arī šajā žanrā mums ir diezgan liela nākotne,» uzskata Annija Putniņa, piebilstot, ka viņas audzēkņi reizē gan ļoti aktīvi dejo, gan trenē balsi, gan ir spēcīgi aktiermeistarībā. Un, iespējams, plašāka sabiedrība to varēs novērtēt jau nākamgad, kad gaidāms jaunās mācību programmas pirmais izlaidums.
PATĪK UN SANĀK. «Šogad sāku nodarboties ar veikbordu. Bija nojauta, ka man tas varētu sanākt un patikt, un tā arī bija - uzreiz piecēlos un aizbraucu,» Annija priecīgi stāsta. Viņa sev nosolījusies to noteikti turpināt arī nākamajā vasarā, iespējams, arī kaut kur ārpus Latvijas / Privāts arhīvs
Konkurence ir milzīga
«Latvijā reti notiek koncerti un uzvedumi, kuros skan Brodvejas mūziklu melodijas, tāpēc es priecājos par brīnišķīgo iespēju tās izdziedāt savā solo koncertā,» saka Annija Putniņa. Taujāta, vai pēc studijām Londonā nebija interese palikt tur un mēģināt dziedāt Brodvejas mūziklos, viņa atteic, ka šāda vēlme ir visiem tur studējošiem jaunajiem dziedātājiem. «Es jau ar vienu kāju esmu tur - sekoju līdzi visam, kas tur notiek, un jebkurā mirklī arī varu iesēsties lidmašīnā un pēc divarpus stundām būt tur. Bet - lai tiktu pie savas sapņu lomas, tur var nākties gaidīt pat piecus gadus. To zinu no savu kursabiedru pieredzes, no kuriem daži ir ļoti, ļoti pacietīgi. Un tas pat nav saistīts ar talantu, tā vienkārši ir, jo konkurence tur ir milzīga. Man bija tā laime izturēt četras kārtas uz lomu Operas spoka pamatsastāvā, taču, kad jau likās, ka loma ir rokā, mūzikla producenti pēkšņi pārdomāja - tomēr pagarinās līgumus ar veco sastāvu, nevienu jaunu neņems. Es paliku listē, bet gaidīšana mani dzina depresijā. Jo es esmu nepacietīga, man ir grūti gaidīt, man gribas darīt,» stāsta skanīgās balss īpašniece.
«Protams, katrai medaļai ir divas puses: jā, Londonā ir lielākas iespējas, bet - cik gatavs esi atteikties no sava komforta un dzīvot apspiestībā, atteikties no organiskās pārtikas un tīrāka gaisa, ko elpot?... Šeit, Latvijā, mūziķis var realizēt dažādas savas radošās idejas - taisīt mazākus vai lielākus projektus, un kādu tas noteikti interesēs. Londonā nevienu tavs mazais koncertiņš neinteresē, turklāt, lai tādu sarīkotu, tev pašam par visu ir jāsamaksā. Tur nevarēju realizēt savu radošo potenciālu, tāpēc atgriezos, jo jūtu, ka šeit esmu vairāk vajadzīga,» atzīst Annija Putniņa. Viņa atklāj, ka epastā ik pa laikam atnāk kāds uzaicinājums no Londonas, bet katrreiz gadās kāds šķērslis - vai viņa uzreiz to neizlasa un tāpēc visu nokavē, vai vienkārši nepamana, vai ir ārpus Latvijas. «Tur viss notiek ļoti ātri un nesaudzīgi. Neizlasīji, neatbrauci - priekšā ir jau tūkstoši citu. Bet es domāju, ka viss, kas notiek, notiek uz labu, un notiek tā, kā jānotiek.»
Uzreiz uz sejas
Dziedātāja saka: skrējiens ir pamatīgs, turklāt nemitīgā balansā starp paspēt un nepaspēt. Viņa vēl mācās atmest lieko, pateikt nē un nejusties par to vainīga, un darīt tikai to, kas sagādā prieku.
«Man ļoti gribētos vairāk sportot, bet - nesanāk. Arī par veselīgu ēšanu vajadzētu vairāk domāt, bet laikam decembris nav tam piemērotākais laiks,» viņa pasmaida un atzīst, ka patiesībā par veselīgu pārtiku ir spiesta domāt ik dienu, jo ir ļoti alerģiska. «Mans organisms ļoti jutīgi reaģē uz visu, kas ir ķīmisks, mākslīgi radīts un pievienots. Man tas uzreiz redzams uz sejas, bet es kā skatuves māksliniece to nevaru atļauties. Patiesībā tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc nevarēju ilgstoši uzturēties Anglijā. Jo tur nav vispār nekā dabīga,» stāsta Annija Putniņa. Tieši Londonā viņa jo īpaši apzinājās, cik tīrā vietā mēs dzīvojam. «Tas, kā mēs mīlam savus produktus, nav nekur citur pasaulē. Goda vārds, nav. Visu pārņem lielie pārtikas tīkli, nav iespējams nopirkt bioloģiski izaudzētu pārtiku. Mums tas vēl ir iespējams, un šobrīd tas skaitās pat stilīgi. Ja mēģināsim to uzturēt kā normu un neietekmēsimies no tā, kas notiek pasaulē, kur viss ir saldēts, ķīmisks un ar E vielām, tad vēl varēsim izdzīvot,» viņa domā. Bet, sagaidot Ziemassvētkus un domājot par jauno gadu, Annija novēl sev sirdsmieru. Spēju ņemt visu vieglāk. Spēju piedot. Spēju vairāk mīlēt. Un spēju dzīvot pozitīvāk.
