Marta Grigale. Aktrises gēni, mūziķes talants

Pirms pāris gadiem ar konkursa Supernova starpniecību latvju mūzikā parādījās jauns vārds – Marta Grigale, kura iepriekš bija vairāk pazīstama kā aktrise. Nu viņa spērusi nākamo soli mūzikas lauciņa apgūšanā, izdodot debijas EP.

Dziesmas no sirds

Enerģiskās un atraktīvās Martas Grigales minialbumā Pai Pai iekļautas piecas dziesmas, kurām viņa ir gan mūzikas, gan vārdu autore. Tās ir latviski, lai gan Supernovā 2015 Marta startēja ar anglisko Choices. «Pēc Supernovas man bija sajūta, ka gribu rakstīt dziesmas latviski un neievietot sevi konkrētos popmūzikas standarta rāmjos, bet gan strādāt tā, kā man to liek sirds. Kad bija uzrakstīta dziesma Bez 5 minūtēm, prātoju, kurš producents to varētu vislabāk ierakstīt. Pirmais, kurš ienāca prātā, bija Reinis Sējāns. Mēs nebijām pazīstami, es viņam piezvanīju un biju ļoti uztraukusies - ja nu viņš negribēs ar mani strādāt, viņš taču ir ļoti augsta ranga mūziķis?! Taču viņš piekrita, un tā viss sākās,» atminas Marta. «Tā kā mums izveidojās laba sadarbība un man ļoti patika, kādās skaņās viņš šo dziesmu ietērpa, tad vēlējos turpināt ar Reini strādāt. Skatījos, kādas dziesmas man jau ir sarakstītas, un domāju, ko vēl tām pierakstīt klāt. Sazinājos ar Reini un prasīju, vai viņš būtu ar mieru producēt arī manu minalbumu. Viņš bija ar mieru.»

Pati Marta savu mūziku vērtē kā elektropopu. «Ir grupa, no kuras esmu ļoti iedvesmojusies - Oh Wonder. Nesen Londonā bija iespēja viņus redzēt arī dzīvajā. Aizbraucām uz koncertu, absolūti nebiju vīlusies, viņi tiešām ir brīnišķīgi! Iespējams, kaut kāda viņu ietekme jūtama arī manās dziesmās,» pieļauj mūziķe. «Taču man ir ārkārtīgi svarīgi tas, ka šīs ir manis pašas rakstītas dziesmas, visi teksti un melodijas ir dzimušas sirsniņā. Reinis Sējāns [albuma] prezentācijā ļoti jauki pateica - šīs ir dziesmas, kuras ir patiesas. Neviena nav rakstīta tikai tāpēc, ka es gribētu tādu vai citādāku dziesmu un prātotu, ko nu es te tagad varētu salipināt kopā… Visas ir no manas dzīves pieredzes, no tā, ko kādā konkrētā savā dzīves posmā esmu jutusi vai piedzīvojusi.»

Negals ar Zemīšiem

Lielu daļu albuma izdošanas un popularizēšanas darbu Marta veikusi ar savām rokām, bet viņas izdevējs ir pazīstamā ģitārista Kaspara Zemīša dēls Kārlis, kurš izdevis arī perspektīvās grupas Sudden Lights albumu. Šajā blicē spēlē arī viņa brālis Mārtiņš Matīss, bet Kārlis nodarbojas ar menedžmenta jautājumiem. «Es Kārli pazinu, zināju, ka viņš nupat ir izdevis Sudden Lights disku. Gribēju viņam lūgt padomu, ko un kā darīt, lai izdotu albumu. Satikāmies, parunājāmies, bet tad viņš man prasa - klau, bet varbūt gribi, lai es tev izdodu šo disku?! Man gan pat tāda doma nebija bijusi, bet tajā brīdī radās patīkama sajūta, ka būs vēl kāds, ar kuru kopā iznest šo izdošanas grūtumu un paveikt tehniskās lietas - vienai to izdarīt būtu sarežģīti. Starp citu, tieši Kārlis mani pārliecināja, ka albumu vajadzētu izdot arī fiziskā formātā, jo sākotnēji es to biju plānojusi tikai digitāli. Es priecājos, ka viņš mani pārliecināja, jo ir laba sajūta paņemt albumu rokā, atvērt bukletiņu, paskatīties to, iedot cilvēkiem rokā un uzdāvināt.»

Tiesa, ar Zemīšiem sanācis kāds pārpratums, par ko tagad Marta stāsta jau smejoties - toreiz gan birušas asaras: «Kā jau vienmēr, viss notika pēdējā brīdī. Diski tika rakstīti Lietuvā, tiem vajadzēja būt gataviem uz koncertu 22. novembrī. Zvana Kārlis, lai es iznākot ārā, viņš pēc brītiņa atvedīšot diskos. Iznāku, un man šķiet, ka tūlīt būs ārkārtīgi laimīgs brīdis, tūlīt paņemšu rokās savu disku! Bet mans prieks uzreiz tiek nocirsts pašā saknē, jo, tiklīdz es ieraugu Zemīti, tā pēc viņa sejā rakstītā saprotu, ka kaut kas nav kārtībā. Un tad viņš saka - Marta, mums ir liela problēma… Man šķita - ak, dievs, nu kāpēc, man jau tā ir tik liels stress, kam vēl bija jānotiek?! Un tad es uzzinu, ka visos tirāžas 500 diskos ir ierakstītas nevis manas dziesmas, bet Kaspara Zemīša ģitāras apmācības albuma 67 dziesmu fragmenti… Loģiski, ka uz pasākuma dienu vairs neko izlabot nevarēja paspēt. Drusciņ paraudāju, tad saņēmos un sapratu, ka no šīs situācijas kaut kā ir jāizkļūst. Kārlis nopirka CD matrices, sarakstīja tajās manu mūziku, es tās parakstīju, un prezentācijas koncertā mēs cilvēkiem par ziedojumiem piedāvājām iegādāties īpašo jeb special edition izdevumu - diskus ar autogrāfiem.» Šobrīd kļūda ir novērsta un veikalos jau var iegādāties pareizos albumus.

Šauj uz dullo un trāpa

Marta ir dzimusi ar teātri saistītā ģimenē - viņas vecvecāki ir režisors un dramaturgs Ārijs Geikins un teātra kritiķe Silvija Geikina. Lai apvienotu interesi par teātri un mūziku, meitene savulaik studējusi Rietumlondonas universitātes Mūzikas koledžā muzikālā teātra aktiermeistarību. «Mans mākslinieciskais ceļš ir ārkārtīgi neierasts,» atzīst Marta. «Es gribēju būt aktrise, tāpēc aizbraucu studēt uz Londonu, izmācījos par muzikālā teātra aktrisi. Sapratu, ka tomēr gribu braukt atpakaļ uz Latviju, piedalījos šeit vairākās izrādēs - gan Valmieras Drāmas teātrī, gan Latvijas Nacionālajā teātrī, arī vairākos neatkarīgajos teātros. Ja būtu sanācis tā, kā vēlējos, ka, atbraucot uz Latviju, man būtu lomas un es tiktu kādā teātrī štatā, tad tā droši vien būtu mana pamata nodarbošanās. Taču šīs durvis tik viegli nevērās, lai arī veiksmīgi piedalījos vairākās izrādēs. Mans plāns neizdevās, un tagad domāju, ka varbūt tieši mūzika ir mana īstā lieta. Vismaz šobrīd. Man ļoti patīk arī teātris, es paralēli darbojos šajā jomā. Mana pēdējā izrāde, kurā piedalījos, bija šā gada vasarā - režisores Kristīnes Loginas diplomdarbs Atskaties naidā. Taču tā nav pamata nodarbošanās,» uzsver Marta.

Līdztekus teātrim viņa sākusi strādāt Latvijas Radio 5. «Mūzika visu laiku kaut kur sēdēja iekšā.» 2015. gada nogalē Martai paveicies izdot Ziemassvētku valsi, kas bija kā viņas pirmais singls. «Sapratu - o, tā tas notiek?! Uzraksti dziesmu, atrodi producentu, kaut kā pa abiem uztaisāt gala skanējumu, un dziesma tiek izdota, izrādās, ka tas nemaz nav tik ļoti sarežģīti! Iepriekš man likās, ka tas ir vispār neiespējami. Pēc tam man likās - pag, varbūt vajadzētu piedalīties arī kādā konkursā, piemēram, Supernovā, lai iegūtu plašāku publikas atpazīstamību, lai manas dziesmas izdzirdētu iespējami vairāk cilvēku?! Tā nu visu laiku šauju uz dullo un - kaut kā trāpu! Nekas netiek it kā mērķtiecīgi virzīts, tomēr viss pamazām iet uz priekšu, lai arī ceļš ir diezgan līkumains.»

Briest nākamajam solim

Pašlaik kā loģisks turpinājums būtu koncertēšana, taču ar Pai Pai iekļautajām piecām dziesmām vien programmai būs par īsu. «Jā, man ir vairāk dziesmu, taču ir tāda lieta, ka man vairs nepatīk tas, ko esmu uzrakstījusi pirms gada,» prāto Marta. «No vienas puses - tas ir labi, jo nozīmē to, ka augu savā attīstībā un latiņa attiecībā pašai pret sevi ceļas. Taču sliktā ziņa ir tāda, ka visu laiku jārada jauns materiāls, lai varētu izveidot programmu, jo ar piecām dziesmām vien koncertu uzrīkot nevar. Nepieciešams vairāk, taču es negribu nevienu dziesmu dziedāt tikai tāpēc, lai man būtu programma - es gribu katru dziesmu tādu, lai man pašai tā patiešām patiktu. Tātad jārada jauns materiāls, kuru jāapvieno ar jau esošo, un tad var sākt domāt par koncertiem. Es ceru, ka 2018. gadā tādi būs - vismaz esmu droša, ka tos vajadzētu. Prezentācijas koncertā man tik ļoti patika, es tiešām no sirds izbaudīju šo uzstāšanos! Koncertēšana ir labākais, kas mūziķim dots - kad redzi klausītāju un notiek enerģijas apmaiņa. Iespējams, ka tas saistīts ar manu teātra pieredzi, ka man tik ļoti patīk dzīvās uzstāšanās. Protams, studijā vari ierakstīt visu ko, bet pēc tam tas jāspēj nodziedāt dzīvajā. Man no daudziem cilvēkiem kā lielākais kompliments bija tas, ka viņiem dzīvais izpildījums paticis labāk. Tas ir labi, tātad varu šīs dziesmas iznest uz skatuves un nodot savas emocijas un enerģiju.»

It kā šobrīd varētu atslābt - EP taču ir izdots! «Es nespēju tā vienkārši apsēsties, sacelt kājas gaisā un priecāties par to, ka ir iznācis albums,» šādu iespējamību noraida Marta Grigale. «Pirmajās dienās par to tiešām bija prieks un gandarījums, taču nu jau pagājis laiks, un es domāju par to, kas ir jādara tālāk. Kad dzīvē ir noticis kāds liels notikums, ko ļoti gaidīji un uz ko tiecies, pēc tam ir viegli ieslīgt tādā kā pagrimumā, kā pēcsvētku depresijā - rodas tukšuma sajūta, vairs nav dzinuļa. Es neuzskatu, ka šī minialbuma izdošana būtu tāds sasniegums, lai es tagad varētu sēdēt uz lauriem - tas ir tikai mazs, mazs solītis uz priekšu. Ir jāturpina strādāt.»

***

Marta GRIGALE

• Dzimusi 1990. gada 3. februārī, Rīgā. Pirms kāzām - Marta Līne

• Mācījusies Rīgas franču licejā, Pāvula Jurjāna mūzikas skolā un Rīgas Doma kora skolā (1996 - 2009)

• Ar aktiermākslas pamatiem iepazinusies Annas Eižvertiņas vadītajos kursos teātrī Skatuve (2008 - 2009). Rietumlondonas universitātes Mūzikas koledžā iegūts bakalaura grāds muzikālā teātra aktiermeistarības specialitātē (2009 - 2012)

• Kā aktrise piedalījusies Valmieras Drāmas teātra izrādēs Triumfa arka un Sudraba gaisma, Latvijas Nacionālā teātra izrādē

Jūtu tektonika, teātra Skatuve izrādē Naktssargs un veļasmazgātāja un Eduarda Smiļģa teātra muzejā uzvestajā izrādē Atskaties naidā

• «Neesmu teātri atstājusi novārtā - tas man vienmēr ir bijis un būs mīļš, vienkārši šobrīd tas it kā ir atvirzījies otrajā plānā, jo primārā ir mūzika. Ja būs kāds labs piedāvājums, iespējams, turpināšu darboties arī teātrī. Man liekas, ka šādas lietas tiek kārtotas no augšas, un jādara tas, kas konkrētajā brīdī ir jādara.»

• Latvijas Radio 5 dienas programmas vadītāja (no 2014. gada pavasara)

• Ģimenes stāvoklis: precējusies, vīrs - bundzinieks Kaspars Grigalis.

«Mēs iepazināmies Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes mūziklā Meierovics, kurā es arī piedalījos, bet Kaspars spēlēja bungas.» Meita - Grēta (1 gads un 5 mēneši)