RECENZIJA: Vientuļš bet neglīts ''Aukstā ūdenī''

Rokgrupa “Vientuļš bet neglīts” no Pļaviņām, kuru mūziķiem vai nu ir bagāti radi ārzemēs, brīva pieeja ātrajiem kredītiem, vai arī viņi strādā par naktssargiem CD ražošanas rūpnīcā un var piekļūt disku štancēšanas iekārtām – citādi šo ražīgumu izskaidrot ir grūti.

Grupas debijas albums “Kastanis” nāca klajā 2016. gada martā, tā paša gada septembrī tika izdots otrais disks “Vilnis”, bet ar nedaudz vairāk kā gada pauzi klāt ir trešais albums. Turklāt tie visi tiešām izdoti taustāmā CD un poligrāfiski baudāmā formātā, nevis digitāli iebāzti kaut kur internetā. Jaunajā albumā iekļautas desmit dziesmas, tās ierakstītas Pļaviņu kultūras namā. Četrotnes sastāvā bez izmaiņām - Valdis Bebrišs (balss, taustiņi, ģitāra, bass), Andris Vērdiņš (balss, ģitāra, bass, teremins), Kārlis Logins (ģitāra, bass) un Ivo Strazdiņš (bungas). Stilistiski - psihedēlisks postgrandžs. “Šoreiz gan nopietni, gan nenopietni, vietām smalki, vietām huligāniski - tas viss sadzīvo kopā, tāpēc krāsu albumā ir daudz,” par jauno darbu paši mūziķi.

PAR. Nu, šo jau patiešām varētu beidzot dēvēt par albumu - tas pēc tāda gan izskatās, gan izklausās. Izceļamas ir dziesmas “Industrializācija” ar ģitārām varenajām kopbalsīm izskaņā un savā uzbūvē līdzīgā un drīz gaidāmajai bļitkošanas sezonai aktuālā “Viņš guļ dibenā”, kurai derētu amputēt nevajadzīgo starpspēli tās vidū. Kaut kas tajā vecajā sakāmvārdā “trīs lietas - labas lietas” tomēr ir.

PRET. Bezgala primitīvi, taču, ja “Vientuļš bet neglīts” šādos pat izaugsmes tempos turpinās, pastāv cerības, ka ap kādu 26. vai 29. studijas albumu viņiem izdosies izklausīties jau pavisam labi. Pie garumgarām un glupajām dziesmām “Kosmosa līme” (7,52 minūtes) un “Lēnām lāsēm” (8,07 minūtes) var aizmigt, tāpēc to skanēšanas laikā labāk paskatīties “hailaitus” no Kristapa Porziņģa spēlēm.

Albums tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.