RECENZIJA: Satellites LV "Varavīksnes galā"
Klubā “One One” ar nelielu koncertu pagājušajā nedēļā tika svētīta pašmāju rokgrupas “Satellites LV” jaunākā albuma “Varavīksnes galā” klajā nākšana.
Uzsvars likts uz tā digitālo versiju, taču ierobežotā tirāžā tas pieejams arī CD formātā. Desmit jaunas kompozīcijas, no kurām klausītāji jau dzirdējuši būs trīs: “Bukovskis zinātu...”, “Kā pievaldīt mēli?” un “Potenciāls”. Albums ierakstīts 2016./2017. gadā Pārdaugavā un Ķengaragā, to producējuši paši mūziķi kopā ar līdzproducentu Gati Zaķi, bet gala apstrāde veikta Reičela Fīlda “Resonant Mastering” Sietlā. Jāpiebilst, ka iepriekšējo studijas albumu “Pagrīdē” grupa izdeva pirms pieciem gadiem - diezgan pailgs laika posms, kura laikā daudz kas var notikt, piemēram, stilistiskā maiņa no sprigana roka uz 70. gadu softroka un 80. gadu elitārā poproka krustojumu. “Satelītiem” gan tas nav nekas jauns, jo praktiski visi viņu iepriekšējie albumi stilistiski viens no otra ir krietni atšķīrušies. “"Varavīksnes galā" ir emocionāla vieta, piepildījums. Vieta, kur iespējama sadzīvošana pašam ar sevi, savu pagātni,” vēsta grupa. Kas attiecas uz tās sastāvu, tas ir nemainīgs: Jānis Žilde (vokāls, ģitāra), Edgars Žilde (vokāls, taustiņi), Toms Ostrovskis (bass), Mareks Ameriks (bungas) un Ervings Znotiņš (taustiņi).
PAR. Lai kādos eksperimentu džungļos “satelīti” arī mestos, labākie viņu gabali vienalga ir ar atsauci uz rokmūziku. Par laimi, tādu te netrūkst - teicamas ir dziesmas “Potenciāls” un “Laikmets”, četri ar krustu var likt arī “Kā pievaldīt mēli?”, atmiņā palikt joprojām spēj “Bukovskis”. Arī albuma noslēgums ar noskaņu radošo kompozīciju “Līdz rītam” ir labi padevies. Instrumentālās meistarības “satelītiem” nekad nav trūcis, ko it īpaši labi var novērot koncertos: grūti spriest par brāļiem Žildēm, bet Ostrovskis, Znotiņš un it īpaši jau Ameriks - tie ir meistari ar lielo burtu!
PRET. Ja rokā ir CD atskaņotāja pults, uzreiz ieteicams “pārlekt“ dziesmai Nr.3 (“Pāri barjerām”), kas ir neattaisnojami gara (8 minūtes), iebāzta ne savā vietā un vispār ir teju vai garlaicības etalons - šādā veidā albums būs klausāms ar daudz lielāku prieku.