RECENZIJA: Cripper "Follow Me: Kill!"

15. septembris – tas ir datums, kad ietekmīgās smagās mūzikas izdevniecības “Metal Blade” paspārnē nāks klajā vācu “thrash metal” apvienības “Cripper” jaunākais studijas veikums.

Savukārt 14. oktobris ir vēl interesantāks datums - tā ir diena, kad šī grupa uzstāsies Rīgas klubā “Melnā piektdiena”. Šo hanoveriešu piecinieku vislabāk raksturo laikam visbiežāk klausītāju pārsteiguma sauciens viņus klātienē ieraugot: “Oh, my God, he is a girl!” jeb “Ak, mans Dievs, viņš ir meitene!”. Pie grupas mikrofona tiešām ir sieviete - viņu sauc Brita Gērca, taču pēc dzirdētā to nepateiksi. Britas piesmakušais, vīrišķīgais vokāls nedaudz atgādina citu vācu blici “Holy Moses” ar Sabīni Klāsenu priekšgalā - tā pārsteidza 90. gadu sākumā un, cita starpā, pastāv joprojām.

Kas attiecas uz “Cripper”, tad šī grupa izveidota 2005. gadā, no sākotnējā sastāva bez jau minētās Britas sastāvā ir ģitāristi Kristians Brēhenhorsts un Džonatans Stengers, kā arī bundzinieks Deniss Vēbers, bet basģitārists Gerits Mormans grupai pievienojies 2012. gadā. Diskogrāfijā - pieci studijas albumi. Lielākais šīs grupas trumpis ir “dzīvās” uzstāšanās, tāpēc būs interesanti pavērot un paklausīties Gērcu & Co koncertā Rīgā. Un varbūt salīdzināt ar Alisi Vaitu-Glucu no “Arch Enemy” - šī metāldāma visā krāšņumā “Melnajā piektdienā” būs jau 29. septembrī.

PAR. Iepriekšējais vāciešu albums “Hyena” (2014) pelnīti tika uztverts ar visai rezervētu attieksmi, bet ar “Follow Me: Kill!” gan viss ir labākajā kārtībā. Desmit pa pakaļu sperošas, asas kompozīcijas - vecās skolas “thrash”, kas bagātināts ar modernizētiem trešmetāla elementiem un arī “death metal” cienīgiem ritmiem. Par Britas Gērcas vokālu nav daudz ko piebilst - viņa šobrīd noteikti ir viena no labākajām ekstremālā vokāla īpašniecēm Eiropā, kuras balss brīžiem atgādina novadnieku Tom Angelripper no “Sodom”, bet brīžiem - satrakotu kaķeni, kurai uzmīts uz astes. Taču arī pārējie “Cripper” mūziķi nav tikai fons varenajai Britai, piemēram, ļoti labi izklausās ģitāristu tandēms Brēhenhorsts - Stengers. No dziesmām primāri gribētos izcelt “Into The Fire”, tāpat ļoti labas ir arī “Mother”, “World Coming Down”, “Pressure” un “Pretty Young Thing”, kā arī eksperimentiem pārbagātā, teju deviņas minūtes garā, “Running High”.

PRET. Gribētos nedaudz lielāku stilistisko daudzveidību, kā tas ir, piemēram, dziesmās “Comatose” un jau minētajā “Running High”, kurās Brita variē ar vokālu un vērojamas biežas ģitārritmu maiņas. Taču ir arī sliktāki piemēri kā “Bleeding Red”, kas uzdzen žāvas.