RECENZIJA: Everything Everything “A Fever Dream”
Pirms desmit gadiem Mančestrā dibinātā britu indīroka grupa pie mums pabija 2015. gadā, kad uzstājās (un darīja to ļoti labi!) festivālā “Positivus”.
Toreiz viņi tikko bija laiduši klajā savu trešo studijas albumu “Get To Heaven”, savukārt tagad klausītāju vērtējumam nodots jaunākais veikums “A Fever Dream”, kas britu topā iekļuvis pirmajā sešiniekā. Grupas sastāvs palicis nemainīgs, muzicēšanas stils arī - joprojām tas pats “Muse” un “U2” krustojums ar vokālista Džonatana Higsa falsetu, kuru apskaust varētu pat Džimijs Somervils. Atsauksmes? “Metacritic” rangā 81 punkts no 100, žurnāls “Q” tam devis astoņas zvaigznes no desmit, “The Guardian” - četrus punktus no pieciem. Ir labi. Dziesmās lielākoties skartas dažādas politiskas tēmas, sākot no 40. gadu notikumiem nacistiskajā Vācijā līdz dažādiem mūsdienu laikmeta “trampiem” un “breksitiem”. Albuma producents ir Džeimss Fords, kurš strādājis arī ar tādām grupām kā “Arctic Monkeys” un “Depeche Mode”.
PAR. Diezgan simpātisks albums - viegli klausāms, uz nerviem nekrītošs, ar savu novatorisko pieeju. Labākās dziesmas - “Desire”, kas iesēžas prātā jau ar pirmo tās noklausīšanās reizi un nogruntējas tur uz palikšanu, kā arī “Can’t Do”. Šo albumu noteikti rekomendējams noklausīties, kaut vai izglītošanās dēļ.
PRET. Padaudz dziesmu, kuras vokālista balss tembra dēļ varbūt varētu iztēloties par praida himnām, bet ļoti grūti - par ikdienā klausāmiem gabaliem.
Sandris Vanzovičs
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.