FESTIVĀLU VASARA: Zobens cirtīs, lemes(i)s ars
Jau trešo vasaru smagākas mūzikas cienītājus un vēstures izzinātājus Viesītes novada Lonē, Saukas ezera krastā, pulcēs mūsdienu etniskās mūzikas un seno amatu festivāls Zobens un lemess. Tas norisināsies šīs nedēļas nogalē, 7. un 8. jūlijā.
Zobens un lemess jau tradicionāli piedāvā mūziku, kuras raksturojumā lielākoties iederas neatņemamas atsauces uz tautas folkloru, kā arī smagnējāks skanējums. Arī šogad festivālā uzstāsies gan daudzi jau pazīstami un atzīti mūziķi, gan arī jaunākas grupas, kas daudziem var kļūt par atklājumu. Kā jau ierasts, festivālā notiks arī seno amatnieku meistarklases, apmeklētāji varēs nolūkoties vēstures rekonstrukcijas klubu piedāvātos cīņu paraugdemonstrējumos un vērot uguns skulptūras. Ja par festivāla apmeklējumu, tad, salīdzinot pirmos divus pasākumus, pērn publikas skaits pieaudzis aptuveni par 25% un jau pārsniedzis tūkstoti. «Brauc gan metālisti, gan folkmūzikas cienītāji, gan ģimenes ar maziem bērniem, kurus visus vieno interese par vēsturi un tautas kultūru,» norāda Zobenss un lemess organizators Valdis Bērzvads.
POĻU BATJUŠKAS. Grupas Batushka dalībnieki sejas neatklāj un vārdus neafišē. Neoficiāli zināms vien tas, ka šajā blicē spēlē attiecīgajās aprindās itin pazīstami mūziķi / Publicitātes foto
Šā gada festivāla galvenā grupa jeb hedlaineri būs somu melanholiskā dark metal apvienība Amorphis, kas pastāv kopš 1990. gada un savas pastāvēšanas laikā izdevusi duci studijas albumu. Iesākuši ar skandināvisku death metal (albums The Karelian Isthmus, 1992) un turpinājuši ar death doom (Tales From The Thousand Lakes, 1994 un Elegy, 1996), vēlāk somi pievērsās citiem smagās mūzikas novirzieniem, tostarp folkmetālam. Amorphis savos muzikālajos meklējumos ir iedvesmojušies no dzimtās zemes folkloras, tostarp somu nacionālā eposa Kalevala. «Tumšais, smagnējais un brīžiem pat psihedēliskais skanējums ļauj Amorphis vienlaikus atzinīgi novērtēt gan paša drūmākā doom metal cienītājiem, gan tiem, kuri novērtē jaunus meklējumus arī ārpus metālmūzikas lauciņa,» - tā šo grupu piesaka rīkotāji.
Abi pārējie hedlaineri - noslēpumainā poļu ortodoksālā metāla grupa Batushka un nīderlandiešu pagānmetālisti Heidevolk. Lai arī poļu grupas nosaukumā ir atsauce uz pareizticīgo baznīcu, savukārt tās dziesmu tekstos atrodami citāti no liturģiskajiem dziedājumiem, uzskatīt viņus par kristīgā metāla pārstāvjiem būtu neprāts - drīzāk gan otrādi: šiem mūziķiem nācies atcelt vairākus koncertus Krievijā un Baltkrievijā, jo pret Batushka uzstāšanos iebilduši pareizticīgie. Savukārt nīderlandiešu Heidevolk savā mūzikā apvieno pagānu dzīvesziņu un metālmūzikas spēku, spēlējot melodiski bagātīgu un enerģisku folkmetālu. Savas muzikālās tēmas viņi smeļas dabas norisēs, ģermāņu mītiskajā pasaulē un holandiešu daudzšķautņainajā vēsturē. Heidevolk būs galvenie piektdien, Batushka un Amorphis - sestdien.
Šī trijotne gan nebūs vienīgie ārzemnieki. No eksotikas viedokļa lielāko interesi droši vien radīs atmosferic doom/death grupa Kimaera no… Libānas («Paši pieteicās un dīvainā kārtā pat zināja, kur ir Latvija un kas ir šis festivāls,» pabrīnījās Valdis). Pie ārzemniekiem pieskaitāmi arī itāļu simfoniskā metāla grupa Elegy Of Madness un igauņu atmosfēriķi Thou Shehll Of Death. Plaši pārstāvēti būs mūsējie, un lielākais pārsteigums ir sestdienas programmu ievadošais dziesminieks Haralds Sīmanis. «Uz kvalitatīvas mūzikas rēķina katru gadu mēģinām dažādot programmu un tā piesaistīt aizvien jaunu publiku. Pērn mums bija Uģis Prauliņš ar savu Pagānu gadagrāmatu un koris Gaudeamus, aizpērn - Iļģi. Lai nav tikai karafolks, lai ir daudzveidība. Haralds Sīmanis ir plaši atzīts arī underground aprindās, viņš piedalījies arī dažādos kopīgos projektos ar neatkarīgās mūzikas pārstāvjiem,» atgādināja Valdis. Vēl - japāņu etnomūzikas sludinātāji Yomi, eksperimentālā black metal grupa Velnezers, progresīvi skarbie blekmetālisti Eschatos un latviešu doom metal grandi Frailty (piektdien), viduslaiku mūzikas izpildītāji Obscurus Orbis, latgaliešu melanholiķis Sovvaļnīks un latgaliešu folkroks Green Novice (sestdien).
Jāpiebilst, ka festivālā noslēgsies arī vēstures rekonstrukcijas kopas Exercitus Rigensis organizētais projekts Uz savas ādas, kura laikā divu mēnešu garumā jaunieši iejutās seno karavīru dzīvē, apmeklēja zobencīņu treniņus un dažādas nodarbības pie seno amatu meistariem, pārbaudīja izturību vairākos pārgājienos, kā arī apguva citas 13. gadsimtam raksturīgas nodarbes. Projekta finālā atlikušos trīspadsmit dalībniekus gaida vairāki pārbaudījumi - šaušana ar loku, šķēpa mešana, cirvja mešana mērķī. Nopietnākais no tiem - dalība turnīrā, kurā dalībnieki viens ar otru cīnīsies, tērpti 13. gadsimta vietējo tautu bruņojumā.
