RECENZIJA: Crow Mother "The Moment Of Truth"

Pirms trīs gadiem klajā nākušais pašmāju smagā roka apvienības “Crow Mother” debijas albums “Changes” (tā prezentācijas tūre aizsniedzās līdz pat Lielbritānijai) atstāja ļoti labu iespaidu, tāpēc ar interesi tikai gaidīts, ko šie vīri iespēs turpmāk.

Lūk, rokgrupas jaunākais albums, “kas tapis pēdējo trīs gadu laikā, kamēr grupas dalībnieki izaicināja savas radošās ambīcijas, kontekstā ar pārmaiņām to ikdienā, kas noteica zināmu pauzi aktīvajās mūzikas gaitās,” šāds vēstījums seko albuma digitālajai versijai. Tas tapis “KS Records” studijā ierakstu meistara Kārļa Šteinmaņa vadībā, pavisam tajā ietvertas 11 dziesmas, “kas veidotas kā atsevišķas epizodes, piedāvājot izsekot grupas muzikālā skanējuma attīstībai un radošajiem uzplaiksnījumiem no pirmsākumiem līdz pašlaik aktuālajām iedvesmām.” Albums pieejams klausīšanai un lejupielādei grupas “Bandcamp” lapā, kā arī lielākajās interneta mūzikas vietnēs. Jāatgādina, ka grupa “Crow Mother” izveidota 2012. gada vidū, apvienojoties Edijam Jurēvicam (vokāls), Jānim Andžānam (ģitāra), Edgaram Briedim (bass) un Mārtiņam Vilšķērstam (bungas), kuri iepriekš aktīvi darbojušies dažādos mūzikas projektos.

PAR. Profesionalitātē “Crow Mother” ir krietni auguši - gan individuālās meistarības ziņā, gan no muzikāli idejiskā viedokļa. Šis albums vairs nav tikai standarta “hard & heavy”, skanējums ir krietni bagātināts ar dažādām niansēm, un, piemēram, dziesmās “Dirty Van” un “Social Warning” jau ieskanas pat kaut kas no “Muse”. Labāka gan vienalga šķiet “tīra manta”, proti, kārtīgs smagais roks, kas visuzskatāmāk klausāms tādās dziesmās kā “One Eyed Ravens”, “Perfect Circle” un it īpaši “Black River”, arī “Gray Wolf”, kas pretendē uz rokbalādes nosaukumu. “Dzīvajā” šim albumam vajadzētu skanēt īpaši labi.

PRET. Kaut kā mulsinoši. Lai gan kvalitātes ziņā “The Moment Of Truth” ir krietni pārāks par “Changes”, no interesantuma viedokļa tas priekštecim zaudē vienos vārtos. Piemēram, tādi gabali kā “The Moment Of Truth”, “Am I Bird”, “Bully” vai “Demons” - it kā tiem nav ne vainas, taču tie ir sasodīti neinteresanti. Šis albums ir solis atpakaļ.