"Iļģi" skaisti nosvin 35. dzimšanas dienu
No nākamās nedēļas ierobežotā tirāžā mūzikas ierakstu veikalos CD formātā būs pieejams Iļģu jaunais dziesmu izlases albums.
Šīs nedēļas sākumā sociālie tīkli bija gluži vai pārbāzti ar fotogrāfijām no svētdien Arēnā Rīga notikušā postfolkloras grupas Iļģi koncerta - klātesošajiem tas bija varen paticis.
Ar uzvedumu Spēlēju. Dancoju. Dejoju apvienība atzīmēja 35. dzimšanas dienu, bet, svinības turpinot, sarūpēts jauns albums. Jaunajā diskā iekļautas tieši tās dziesmas, kas horeogrāfa Jāņa Purviņa vadībā tika izdejotas Arēnā Rīga, kā arī jauni skaņdarbi. «Sauksim šo albumu par divpusēju izlasi. Tajā iekļauti 20 skaņdarbi.
No vienas puses - mūzika, ko mēs spēlējam atkal un atkal nu jau 35 gadus, no otras - dejas, kas guvušas horeogrāfu un skatītāju atzinību un ko visu paaudžu dejotāji joprojām izpilda ar prieku,» stāsta Iļģu līdere Ilga Reizniece un dalās pārdomās arī par nupat notikušo koncertu. «Līdz koncertam, kurā tiek izdejota Iļģu mūzika, ceļš ir bijis ilgs. Vispirms - mūzika, kas iedvesmo radīt dejas. Varam lepoties, ka esam latviešu grupa, kuras mūzika horeogrāfiju veidošanā izmantota visbiežāk - tuvu simtam. Taču precīzu skaitu nezinām, jo daudzas jaundejas tapušas tālumā, deju kopās, kas darbojas ārpus Latvijas, un bieži rezultātu neesam redzējuši. Vairākkārt esam aicināti radīt mūziku īpaši Deju svētkiem. Mūsu jaunākais veikums - mūzika vienai no četrām daļām Latvijas valsts simtgades Deju svētku deju lieluzvedumam Māras zeme. To pilnībā redzēsim 2018. gadā, taču koncertā (un līdz ar to albumā) skanēja viens no Iļģu septiņiem jaunradītajiem skaņdarbiem.»
SPOŽI. Arī skatuves iekārtojums bija iespaidīgs, taču ne pārāk bieži sanāca tam pievērst acu skatu - lielākā uzmanība tika pievērsta zāles viducī virpuļojošajiem dejotājiem / Rūta Kalmuka, F64 Photo Agency
Ja par koncertu, tad tas nudien bija iespaidīgs. Koncerta radošo komandu veidoja horeogrāfi Jānis Purviņš un Agris Daņiļevičs, kā arī režisore Inga Tropa, savukārt grupai uz skatuves pievienojās vairāki viesmākslinieki. Aptuveni tūkstotis dejotāju, lieli un mazi, arēnas zāles centrā veidoja neticamus dzīvā spēka zīmējumus un/vai ar dejas palīdzību stāstīja konkrētus stāstus. Pirmajā daļā izskanēja Iļģu dziesmas, kuras kādreiz bijušas paspilgtinātas ar deju (vai otrādi), savukārt otrajā - Agra Daņiļeviča horeogrāfijā tapušais Spēlēju, dancoju, kas 2005. gadā tika veidots Skolēnu Dziesmu un deju svētkiem. Pirmā daļa šķita interesantāka, jo Iļģu skanējums bija daudz tuvāks oriģinālam, savukārt otrā bija smagnējāka, toties jaunākajai skatītāju paaudzei droši vien krietni interesantāka. Iļģi kārtējo reizi lika cieņā noņemt cepuri profesionālā izpildījuma ziņā: ja ģitārista Egona Kronberga un bundzinieka Mārtiņa Lindes spēles prasme nekad nav raisījusi jautājumus, tad pirmoreiz kaut kā iekrita acīs, cik tomēr teicami basu pārvalda Gatis Gaujenieks. Protams, centrā visam bija Ilga Reizniece - pat bez komunikācijas ar skatītājiem (izrādās, ka viņa prot arī nerunāt!), ko prasīja lielkoncerta izvēlētā specifika, akcentu liekot uz dejas mākslu, viņas harisma plūda pāri skatuves malām. Jā, bija vēl trešā koncerta daļa - garākā (tā vismaz šķita) un garlaicīgākā, proti, kultūras ministres Daces Melbārdes uzruna, bet tas jau ir pavisam cits stāsts...