RECENZIJA: Sniedze Prauliņa "Inkrustācija"
Savdabīgās mūziķes Sniedzes Prauliņas vēl savdabīgākais albums “Inkrustācijas” ir veltīts kosmosa tēmai, ko paspilgtina diskam pievienotais buklets, kurā šoreiz ir nevis dziesmu vārdi vai fotogrāfijas, bet gan pašas mūziķes sarakstītais īsstāstu krājums “Kosmiskie priekšraksti”. Albumā iekļauts ducis kompozīciju, tostarp ansambļa “Manta” dziesmas “Nāve jūras malā” kaverversija.
Šajā ierakstā piedalījušies arī koris “Mūza”, Edgars Šubrovskis (“Manta”) pie basa, ģitārists Reinis Papulis, perkusionists Matīss Akuraters un citi. “Šī inkrustācija attēlo izplatījumu. Kāda būs sajūta, pirmo reizi traucoties cauri kosmosam. Dažas pārdomas par to, cik te ir dievu, un cik no šiem dieviem nemaz nav dievi. Kādas savādas vietas pastāvēs, kādi savādi gadījumi vēl notiks. Ko es jūtu pret nevaldāmu, nepieradinātu elektrību un to, ka kosmosā nedrīkst doties bez dvieļa un, manuprāt, arī bez izolācijas lentām. To varēs dzirdēt dziesmās un izlasīt stāstu grāmatiņā, kas pievienota albumam,” prāto Sniedze. “Inkrustācija ir dekoratīva tehnika. Man tas ir kaut kas kvēpaini tumšs, viegls un piesātinātiem toņiem, materiāls, kas ir iestrādāts otrā materiālā un ar to tiek savienots.
Mūzikā ir līdzīgi: materiālā tiek iestrādāti efekti, tembri, akcenti. Inkrustācijas tehnika man liekas vispiemērotākā ar savu telpiskumu, kas parādās, piemēram, caurspīdīgos vai zvīguļojošos perlamutra gabaliņos, vai tajā, kā solo izdaiļo mūzikas audumu. Un tā nu ir mana sajūta - es nevis radu vidi, bet iestrādāju tajā dažādus ornamentus, dziesmas, tekstus.”
PAR. Nenoliedzami ļoti interesants darbs. Tēmā veiksmīgi ievada jau pašas pirmās kompozīcijas “Orbitālā prelūdija” un “Saturna josta”, no kurām pirmajā dominējošās ir klavieres, bet otrajā - pašas Sniedzes spēlētā flauta. Gan skaņdarbos, gan stāstos pagrūti uzķert domu, taču, ja tas izdodas, tad jāatzīst, ka mūziķes netradicionālais skatījums uz dažādām lietām ir pārdomas rosinošs. Labākās dziesmas gan tomēr šķiet pašas vienkāršākās, piemēram, ar videoklipu vainagotā “Nemēģini” un īpatnēji lipīgā “Izoletta”. Ļoti laba dziesma būtu arī “Melncilts”, ja vien neatbiedētu baisais fona vokāls... Pašai Sniedzei gan ir ļoti laba balss.
PRET. Pamatīgi pāršauts pār strīpu vai, kā mēdz teikt, “pārmudrīts” - cenšoties saprast šo mūziku un stāstus, klausāmo aparātu un smadzenes var ne tikai izmežģīt, bet pat salauzt. Lai “iebrauktu” albumā iekļautajā skaņu materiālā, nepieciešams būt ar Sniedzi uz viena viļņa, bet - cik šādu spējīgo būs? Dažas kompozīcijas ir angliski, dažas - latviski, dažas ir instrumentālās, kas galīgi nerada vienota koncepta sajūtu. Albums specifiskai auditorijai.