Intara Busuļa nākamā pietura
 
TANDĒMS. Dziedātājs Intars Busulis un komponists Kārlis Lācis – tas ir radoši labā nozīmē iznīcinošs spēks ©F64

Pēc Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas Zelta mikrofons pasniegšanas ceremonijas pagājušajā nedēļā mūzikas faniem daudz laika atpūsties neatlika – jau nākamajā dienā, 1. martā, sava jaunākā albuma iznākšanu svinēja Intars Busulis.

Dziedātājs Intars Busulis albuma Nākamā pietura klajā nākšanu atzīmēja ar nelielu koncertu Spīķeru koncertzālē - uz to sanāca tik dažāda (un arī elitāra) publika, ka pie ieejas gribējās pat pārliecināties, vai tiešām atrasta īstā pasākuma norises vieta. Intars dzīvajā - tas ir liels spēks, ja albums būtu vispirms tikai noklausīts, nevis kā šajā gadījumā skaņu materiāls apziņā nostiprināts ar vizuālā priekšnesuma redzējumu un dzirdējumu, pirmais priekšstats noteikti būtu sliktāks. Bet tā - Nākamā pietura ir labākais un interesantākais, kas līdz šim dzirdēts no Intara Busuļa un komponista Kārļa Lāča sadarbības. «Kas šoreiz ir citādāk nekā iepriekš?» smejoties pārvaicā Kārlis. «Man liekas, ka šoreiz ir vēl sirsnīgāk!»

Nākamā pietura ierakstīta tepat Latvijā, lielākoties tajā iekļauto dziesmu mūzikas autors ir Kārlis, savukārt Intars debitē kā mūzikas autors trijām dziesmām, no kurām viena - Miglas rīts - jau guvusi klausītāju atzinību. Savu lomu dziesmu tapšanā spēlējuši jau ilggadējie pašusavējie dzejnieki Kārlis Vērdiņš, Anna Auziņa un Jānis Elsbergs, turklāt šoreiz uzsāktas produktīvas sadarbības arī ar tekstu autoriem Māru Zālīti, Ilmāru Šlāpinu un Justīni Kļavu, kuri piešķir papildu krāsainību un daudzveidību jaunajam albumam. Starp citu, šajā jomā ir vēl viena novitāte: iepriekšējiem darbiem sākumā bija tapusi mūzika, kurai piemeklēti teksti, bet nu ir otrādi. «Kaut kā mēs savā jaunības maksimālismā tā bijām iesākuši, bet tad jau baigi nedomā, par ko dziedi - pats galvenais ir gāzt uz skatuves,» atzīst Kārlis. «Tomēr jāatzīst, ka pavisam vieglāk rakstās, ja jau ir noskaņa, un tad tai tiek likta klāt mūzika.» Un vēl atziņas no Kārļa: «Albums, kā jau mums kā vidēja gadagājuma cilvēkiem pienākas, izdevies skumjāks un smeldzīgāks. Esam arī centušies izvairīties no galējiem skaņiskiem eksperimentiem, dziesmas sarakstītas tradicionālā, mums jau pazīstamā un koncertos iepazītā aranžējumā, ar visa Abonementa orķestra aktīvu līdzdalību tapšanas procesā. Šis ir arī nebijis gadījums, kad gandrīz pusi albuma esam jau līdz tā iznākšanai apspēlējuši arī koncertos. Gandrīz katrā dziesmā ir kāds stāsts un, protams, galvenā ir Intara balss, kas visa albuma garumā ļaus piedzīvot gandrīz vai dramaturģisku ceļojumu un attīstību. Ļaujieties albumam un sagaidiet arī pa kādam pārsteigumam. Jo vecāki kļūstam, jo vairāk par mīlestību dziedam! Tā nu tas ir!»

Savukārt Intars atzīst, ka mūzikas rakstīšana pašam sev un vienam pašam ar sevi - tā bijis pirmo reizi. «Prezentējot dziesmu Miglas rīts kolektīvam sen atpakaļ, kādā no mēģinājumiem, - tas kaut kādā veidā salauza mani: sāku sev ticēt, ka varu kaut ko uzkomponēt, lai vai kā to sauc. Protams, galarezultāta sasniegšanai neiztikt bez Kārļa iesaistīšanās kā manu dziesmu aranžētājam. Jāatzīst, mums bija izveidojusies kaut kāda mentāla saikne: viņš precīzi bija nolasījis manas domas, to, kā man gribētos, lai manas dziesmas skan. Bija patīkami iesaistīties šajā procesā, pielabojot albuma producentu,» joko Intars.

Pagaidām plašāka auditorija uz Nākamās pieturas noklausīšanos gan var cerēt tikai CD formātā - koncerttūrē Intars plāno doties tikai aprīļa beigās. Šie koncerti notiks Daugavpilī, Cēsīs, Rēzeknē, Liepājā un Dzintaru koncertzālē (tur - 16. un 17. jūnijā). Pat bez liekas reklāmas jau nācies izsludināt papildkoncertus: sākotnēji izsludināto piecu pasākumu vietā jau skaidrs, ka tiks organizēti desmit koncerti, turklāt Cēsīs būs pat trīs koncerti. «Vai varējām sarīkot koncertus Arēnā Rīga? Jā, droši vien varējām, bet mums tomēr prasās tāda intīmāka komunikācija ar publiku,» prāto Kārlis Lācis. Koncertu programma tiks veidota no pēdējo gadu labākajām, Latvijā un Krievijā labi zināmām un iemīļotām dziesmām, kā arī gabaliem no jaunā albuma.

Dīvaini: it kā Intars nedzied precīzi definējamu džezu, blūzu, popu vai roku, līdz ar to varētu attiekties uz formulējumu «ne zivs, ne gaļa», tomēr viņš patīk lielākajai daļai klausītāju. Kāpēc? «Es domāju, ka viņš paņem ar savu nesamākslotību: kāds viņš ir, tāds viņš ir. Un, protams, viņš ir arī trakoti talantīgs, maita,» smaida Kārlis Lācis. «Bet mēs arī ļoti daudz strādājam. Televizoros tas viss droši vien izskatās vienkārši, taču tas viss ir nenormāls stress un cīnīšanās par savu vietu uz skatuves.».