RECENZIJA: Linda Leen - "Digital Church"

Klausītāju vērtējumam nodots dziedātājas Lindas Leen jaunākais albums „Digital Church” - šis ir viņas trešais autordziesmu albums. Ieraksts tapis sadarbībā ar jaunās paaudzes džeza mūziķiem – latviešiem Jāni Ruņģi (ģitāra) un Ivaru Arutjunjanu (bungas), kā arī zviedriem Džonatanu Guzmanu (taustiņi) un Tomu Ediju Nordenu (bass). Ierakstu producējis Gatis Zaķis.

Jauno albumu veido 13 oriģināldziesmas, kuru skanējumā sastopas blūzroks, indī, džeza elementi un gudras popmūzikas apdare. Pati Linda stāsta, ka tieši šajā ierakstā atradusi savu unikālo skaņu un sajūtu. ”Jauno materiālu izteiksmīgu padara arī atsauces uz periodiem, kuri reti saskārušies ar Latvijas populāro mūziku - it īpaši 60. gadu Amerikas blūza un roka zelta laikmetu,” vēsta dziedātājas PR nometne. “Digital Church” pirmatskaņojuma koncertu sērija gaidāma pavasarī. Tās ietvaros Linda Leen 11. martā uzstāsies Latgales vēstniecībā „Gors” Rēzeknē, 16. martā koncertzālē „Palladium Rīga”, 19. martā Vidzemes koncertzālē „Cēsis” un 26. martā koncertzālē „Lielais dzintars” Liepājā.

PAR. Noklausoties šo albumu, top skaidrs, kāpēc dziedātājai tā ierakstīšanai vajadzēja gandrīz četrus gadus - te viss ir nostrādāts līdz smalkākajām niansēm. Teju katrai dziesmai var ielikt plusiņu: gan koķeti hipnotiskajām “Beyond Velvet Skin” un “Slowly”, gan roķīgajām “Who Is In Charge” (uh, cik tā labi skanēs “dzīvajā”!) un “Fighting Gravity” (tai ir elegants blūza piesitiens), gan Vitnijas Hjūstones cienīgajai balādei “Evanescent Muse”, gan stilīgajai “Kilimanjaro” un dzīvespriecīgajai “Pink Glasses” (te ieskanas kaut kas no Lindas kabarē laikiem), gan instrumentālajam noskaņu skaņdarbam “Overture”, kas nemanāmi pāriet mazliet sapņainajā, taču spēcīgajā “Lover” utt. Lindas vokāls nones klausītāju kā ar devīto vilni. Kopumā - augstākā klase, pēc visiem Rietumu standartiem.

PRET. Lai atrastu, pret ko iebilst, nāksies “piesieties” dziesmai “Smile Again”, kas skan mazliet bērnišķīgi un šķiet aizlienēta no Lindas Leen ‘2000 versijas.