Gleznotājs Rozentāls neatkarīgajā mūzikā

Šopiektdien klubā Nabaklab notiks oriģināldziesmu izlases Janis Rozentāls. Bez vārdiem prezentācijas pasākums, kurā ar īpašu programmu uzstāsies grupas Marta Migla, Das Sonntags Legion un muzikālā apvienība Kanisaifa perkusionista Nila Īles vadībā.

Šoreiz interesantāka par šo koncertu (lai gan arī tas solās būt gana labs) šķiet tieši pati izlase, ko veidojuši Radio NABA cilvēki un kurā iekļautas muzikālas versijas par latviešu mākslinieka Jaņa Rozentāla (1866-1917) daiļradi. Izlasē pārstāvēts elektroniķis Oyaarss, komponists Edgars Raginskis, dūdu un bungu grupa Auļi, Nils Īle ar apvienību Kanisaifa, folkgrupas Ēnu kaleidoskops līdera Mārtiņa Linka soloprojekts Vārna, grupas Tur un tur, Das Sonntags Legion un Marta Migla, eksperimentāli elektroakustiskais projekts Sound Meccano, kā arī mūziķi Ingus Baušķenieks, Kashuks un Oskars Jansons.

Par vienu no izlasē iekļautajām dziesmām ir īpašs stāsts par Das Sonntags Legion skaņdarbu Schwarze Schlange mahlte Mehl. Izrādās, ka šai grupai ar Jaņa Rozentāla daiļradi ir īpašas attiecības. Proti, mākslinieka diplomdarbā Pēc dievkalpojuma ir redzams divu grupas biedru, brāļu Laura un Raita Ābeļu vecvecvectēvs, saukts par Putru saimnieku, kurš gleznā uzskatāms par centrālo tēlu - skatāms uzreiz aiz Rozentāla vecākiem. Viņš par to samaksāja Rozentālam 5 zelta rubļus. Taču Putru saimnieks parādās arī citos Jaņa Rozentāla darbos, iespējams, tāpēc, ka jau kopš bērnības motivēja viņu kļūt par mālderi jeb gleznotāju. Kaut arī Rīgas puikas, brāļi Ābeles bērnības vasaras pavadīja Saldū, tāpēc Rozentāla gleznās atpazīstamās vietas - Kalnsētas parka fauna, makšķerēšana Cieceres upes krastos, kas saistās ar daudziem bērnības piedzīvojumiem - viņiem nav svešas.

Pašas biedējošākās brāļu atmiņas saistoties ar Rozentāla simbolisko darbu Melna čūska miltus mala, kas, respektējot grupas tradīcijas, izlasē iekļauts ar vāciski tulkoto nosaukumu Schwarze Schlange mahlte Mehl. «Kas tur biedējošs? Glezna ir drūmās, melnās krāsās, taču galvenais - uz tās attēlota plika veca tante, tas arī ir pats, pats biedējošākais! Droši vien agrā bērnībā tikām vesti uz publisko pirti, kur varēja rasties iespēja redzēt šādas tantes, tāpēc mums viss tā saslēdzās,» smejas Raitis Ābele. Grupas kompozīcija ir vairāk nekā septiņu minūšu garumā, tā ir trīsdaļīga, smagnēja un drūma, savās noskaņās vēl biedējošāka par pliko veco tanti. Šis ieraksts tapis Hodila Records studijā producentu Ģirta Laumaņa un Olivera Tarvida vadībā. Interesanti, ka skaņdarbs pamudinājis Das Sonntags Legion arī uz citu jaunu kompozīciju rakstīšanu - lēnām pie tā jau tiekot strādāts, pavasarī varētu notikt ieraksta miksēšana un māsterēšana, un tad jau jauna ripuļa nonākšana veikalu plauktos nebūs aiz kalniem. Piektdienas koncertā grupa plāno nospēlēt arī vairākas jaunās kompozīcijas, bet pēc albuma iznākšanas varētu sekot tūrīte arī pa Latvijas pilsētu klubiem. Jāatgādina, ka šajā instrumentālajā grupā apvienojušies pieredzes bagāti un pazīstami mūziķi: Lauris un Raitis Ābeles (ģitāras, SoundArcade), Ģirts Strumpāns (ģitāra, S.I.L.S.), Ivars Kalvis (basģitāra, Band Versus Music), Madara Fogelmane (čells, Madara) un Jānis Burmeisters (bungas, Tesa). Iepriekš sastāvā bija arī divas vijolnieces, taču viņas šobrīd pārcēlušās uz dzīvi Amsterdamā.