RECENZIJA: Metallica - "Hardwired… To Self-Destruct"

Katra jauna amerikāņu supergrupas “Metallica” studijas albuma parādīšanās mūzikas veikalu plauktos ir lieli svētki, jo pēdējos gados Džeimss Hetfīlds, Larss Ulrihs, Kērks Hamets un Roberts Truhiljo savus cienītājus ar šādiem garadarbiem priecē aizvien retāk.

Ja kādreiz jauni “Metallica” albumi nāca klajā teju ik pēc pāris gadiem, tad pēc “Load” (1996) un “Reload” (1997) vieglāk ir sagaidīt pensiju nekā jaunumus no “Metallica” - 2003. gadā tika izdots “St. Anger”, bet 2008. gadā - “Death Magnetic”. Nu klāt desmitais studijas albums, kurš, protams, uzreiz kļuva par Nr.1 Amerikā un vēl 56 (!) valstīs. Tiesa, mūzikas kritiķi nebūt nav sajūsmā situši plaukstas vai lēkuši hopaku “Metallica” albumu vērtējot - gan “The Guardian”, gan “NME”, gan “Rolling Stone” aprobežojušies ar četrām zvaigznēm no piecām. Kopskaitā ducis jauno dziesmu ar plašu rokas vēzienu izmētātas pa diviem diskiem (kopumā skaņu materiāls gan aizņem tikai 77 minūtes), turklāt ir arī šī albuma 3CD versija - trešajā ripulī ir iekļauta 2014. gadā singla versijā izdotā “Lords Of Summer”, Ronija Džeimsa Dio piemiņai izdotajā albumā esošā “Ronnie Rising Medley”, grupas “Deep Purple” dziesmas “When A Blind Man Cries” kaverversija, “Iron Maiden” gabala “Remember Tomorrow” kaverversija, kā arī desmit pašas “Metallica” dziesmu koncertversijas. Šāds “trijnieks” pieejams arī vinila formātā, mūzikas veikalā “Randoms” plašu komplekts maksā 120 eiro un nav tā, ka tas apputējis vāļātos veikala plauktā - kādi trīs vai četri eksemplāri esot jau nopirkti. Albuma producents ir (skaitās) Gregs Fīdlmans, taču tāpat skaidrs, ka bez Hetfīlda un Ulriha ziņas nav ierakstīta ne skaņa. Truhiljo šoreiz lielākoties esot bijis kā vidutājs starp Džeimsu un Larsu, savukārt ar Hametu atgadījusies “ziepe”: kādā no pārlidojumiem ieraksta tapšanas gaitā viņš nozaudējis savu mobilo tālruni, kurā bijis ap 250 uzmetumu jaunām ģitārpartijām - nācies vien tās prātot ekspromtā turpat studijā. Starp citu, grupa fiksējusi savu radošo procesu video, līdz ar to katrs pats var pavērot, kā notikušas “Hardwired” radības.

PAR. Kamēr daudzas grupas sit pie krūts un stāsta par atgriešanos pie saknēm, “Metallica” to reāli dara. Piemēram, albumu ievadošā niknā “Hardwired” tikpat labi varētu atrasties starp diskā “Master Of Puppets” (1986) skanošajiem gabaliem, bet skrubinošais “Atlas, Rise!” varētu būt pat kāda no albuma “Ride The Lightning” dziesmām. Pati labākā gan ir otro CD ievadošā “Confusion”. Kāpēc? Tāpēc, ka labākā! ”Metallica” neliek vilties, šis albums ir tas, ko mēs no šīs grupas gaidām.

PRET. Ir viena problēma: ”Metallica” spēlē ”kā kādreiz”, un stilistiski vīriem tas tik tiešām arī sanāk, taču idejiski - ne pārāk.