RECENZIJA: Yello - "Toy"
Šveiciešu elektropopa dueta «Yello» skanējumu sajaukt ar kādu citu grupu ir pagrūti – kaut vai vokālista Dītera Meijera ārkārtīgi dziļā balss tembra dēļ.
Pēdējā laikā gan Boriss Blanks (64), gan Dīters Meijers (71) vairāk darbojās atsevišķi, savukārt par «Yello» studijas gaitām nekas nebijua dzirdēts jau septiņus gadus (2009. gadā klajā nāca albums «Touch Yello»), tomēr arī ar abu elektroniskās mūzikas mākslinieku (ar uzsvaru uz mākslu) kopējo projektu «Yello» viss ir labākajā kārtībā. Lūk, grupas pēc skaita 13. studijas albums. Paši mūziķi to raksturojuši kā «atgriešanos pie grupas «Yello» saknēm, kuras laikā vienlaicīgi notiek pagātnes atminēšanās un ieskatīšanās nākotnē». Četrpadsmit interesantas elektroniskās mūzikas kompozīcijas ierastajā «Yello» stilā. Protams, komercmūzikas topus «Toy» riņķī negāž, bet to nav darījuši arī iepriekšējie šveiciešu garadarbi - tikai divi albumi 80. gadu beigās aizsniedzās līdz britu Top 50. Jāpiebilst, ka jaunajā albumā kā viesmūziķe divu dziesmu ierakstā piedalījusies arī dziedātāja Malija, ar kuru kopā Blanks savulaik ierakstījis pat veselu plati.
PAR. Klausoties šo albumu, šķiet, ka tā ir kāda «Yello» labāko skaņdarbu izlase - piemēram, «Starlight Scene» var iedomāties iekļautu jebkurā no iepriekšējiem dueta ripuļiem. Intervijās Meijers un Blanks klāsta, ka skaņu ierakstu studijā improvizē kā mākslinieki, nevis ierodas tajā jau ar izstrādātu un noslīpētu materiālu, tajā viss tiek radīts no nulles - tieši šāda sajūta rodas klausoties «Toy». Interesantākā dziesma - stilīgā «Limbo».
PRET. Elektropops ir specifiska mūzika - ne katram tā būs pa zobam. Šajā albumā pietrūkst kāda spēcīga un atmiņā uzreiz paliekoša hita (piemēram, kāds 1985. gadā bija «Oh Yeah»), lai šis garadarbs būtu pavisam labs.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu «Randoms».