RECENZIJA: Sting - "57th & 9th"

Britu mūzikas leģendas Stinga pēc skaita divpadsmitais studijas ripulis ir zīmīgs ar to, ka tas būtībā ir pirmais “dzeloņa” pilnvērtīgais popa un roka ieraksts (viņš pats domā, ka roka) kopš 2003. gada, kad klajā nāca albums “Sacred Love”.

Radošā pauze gan nav bijusi tik liela, taču, piemēram, iepriekšējais albums “The Last Ship” (2012) bija bāzēts uz Brodvejas mūziklu cienīgām bērnības dienu atmiņām, arī pirms tam izdotie diski bija ar dažnedažādām piešpricēm (nekomerciāls tautas mūzikas albums, ziemas dziesmas utt.), bet par normāliem poproka oriģināldarbiem tos uzskatīt tomēr nevarēja. Par darbu pie šī materiāla oficiāli kļuva zināms pagājušā gada vasarā, kad Stings publicēja dažas skaņu ierakstu studijā tapušas fotogrāfijas. Sava albuma pieteikumā Stings klāstīja, ka albuma ierakstam ir spontāns raksturs, tematiski tas vēstot par tādām lietām kā ceļojumi, klimatiskās izmaiņas, bēgļu lietas, romantiskas attiecības, neizzinātu lietu radītas noskaņas utt., savukārt dziesma “50 000” veltīta aizsaulē nesen aizgājušajiem kolēģiem. “Esmu slavens ar polemiskiem paziņojumiem, es tādus veicu, lai paskatītos publikas reakciju,” intervijā “The New York Times” savus iepriekšējos skaidrojumus par intereses pret rokmūziku zaudēšanu skaidrojis Stings. “Man svarīgākais mūzikā ir pārsteiguma elements. Kad es kaut ko klausos, vēlos brīnīties. Kad kaut ko rakstu, vēlos pārsteigt. Kad es ar savu mūziku iepazīstinu apkārtējos, es vēlos viņos radīt iespaidu.” Albuma nosaukumā ietvertā mistiskā burtu un skaitļu kombinācija ir mistiska tikai mums - patiesībā tās ir divas Ņujorkas ielas, pa kurām Stings katru dienu gājis uz studiju. Ja par jaunā albuma vērtējumu toptabulu griezumā, tad tas ir visai žēlīgs - Amerikā albums ierindots devītajā vietā, bet Apvienotajā karalistē - 15. Diez kas nav.

PAR. Klasisks poproks - vienkāršs un efektīgs, viegls un pārliecinošs, ar kārtīgu ģitārskanējumu. Ļoti veiksmīgi izvēlēta pirmā dziesma - “I Can’t Stop Thinking About You”, kas aizķer ar ļoti labu ģitāras rifu, tāpat gana krāšņa ir roķīgā “Petrol Head”. Stingam var ticēt, albums nav radīts komercmūzikas diktētu klišeju apkalpošanas dēļ, tāpēc arī tas skan tik eleganti.

PRET. Rokmūzikas albums, nesmīdiniet... Ja neskaita jau pieminēto “Petrol Head”, pārējās dziesmas līdz rokam nevelk. Dzīvojot savā dīvaiņa komforta zonā, Stings jau sen piemirsis, kas ir rokmūzika. Iesākumā viņš varēja paklausīties “The Police” un mēģināt atsaukt atmiņā tos laikus, kad pašam iekšā vēl bija dumpinieka gars.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.