RECENZIJA: Rolling Stones "Blue & Lonesome"

Intereses pēc sagribējās apskatīties, cik gadu šobrīd ir «Rolling Stones» mūziķiem: Mikam Džegeram ir 73, Kītam Ričardsam arī tūlīt būs 73, Ronijam Vūdam – 69, bet Čārlijam Votsam – pat 75 gadi!

Pati grupa oficiāli pastāv jau no 1962. gada un savā pastāvēšanas laikā izdevusi 25 studijas albumus - apskaužama ilggadība. Pēdējais studijas ieraksts «A Bigger Bang» gan datējams ar 2005. gadu, taču tas nenozīmē, ka «stouni» visu šo laiku sēdējuši rokas klēpī salikuši. Lūk, arī jauns studijas ripulis, kas gan ir mazliet netipisks šai grupai - tas ir ilgi solītais un beidzot sagaidītais tīra blūza albums. «Rolling Stones» producents Dons Vass kādā intervijā atzinis, ka jauno blūza kaverversiju albumu grupa ierakstījusi pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem izveidot ierakstu ar jaunām oriģināldziesmām - mēģinājuši, mēģinājuši, nekas labs nav sanācis, tad «uzdžemojuši» dziesmu «Blue And Lonesome» un tā aizrāvušies, ka jau līdz dienas beigām ierakstījuši sešas dziesmas! Trīs dienu laikā ierakstītajā diskā iekļauts ducis kompozīciju, tostarp Džimija Rīda, Villija Diksona, Badija Džonsona, Little Walter, Edija Teilora un citu blūzmeņu dziesmu kaverversijas. Jāpiebilst, ka divu dziesmu ierakstā piedalījies arī ģitārists Ēriks Kleptons, kurš pavisam nejauši satikts studijā Londonā.

PAR. Ar neapbruņotu ausi var just, ka «Rolling Stones» šo albumu ierakstījuši «ar garšu» - viegli un nepiespiesti. Līdz ar to arī šo darbu klausīties var tikpat viegli un nepiespiesti, bez jebkāda iespringuma. «Blue And Lonesome», «All Of Your Love» (klavieres!), «I Gotta Go» (mutes harmonikas!), «Everybody Knows About My Good Thing» (ģitāra!) - ņem kuru dziesmu gribi, visas skan klasiski blūziski.

PRET. Nav pat nekā iebilstama. Protams, ja kādam totāli riebjas blūzs (tādi vispār ir?), tad šo albumu labāk neņemt pat rokās. Un otrādi - ja kāds blūzā jūtas gudrs kā Dailes Zigis, tad droši vien arī šajā albumā nekādu augsto mākslu neatrast.

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu «Randoms».