RECENZIJA: Asphyx "Incoming Death"
Nīderlandiešu grupas «nāvinieciņu» metālmūzikā vienmēr bijis kaut kas īpašs (atliek atcerēties kaut vai «Pestilence», «Gorefest», «Sinister» un vēl desmitiem citu labu komandu), bet Martins van Dranens – viņu var pielīdzināt zviedru metālmūzikas guru Peteram Tagtrēnam.
«Asphyx» - šo grupu Martins stutē teju trīsdesmit gadus, sastāvs gan mainās, taču grupas rokraksts nemainās, un tas ir Martina van Dranena rokraksts. Pašlaik ar viņu kopā spēlē trīs vīri (Pauls Bāijenss, Aelvins Zūrs, Stefans Hūskenss), kuru vārdi diez vai kādam kaut ko izteiks, taču tas arī nav būtiski - «Asphyx» atkal ir uz lielās skatuves. «Incoming Death» ir devītais albums šīs grupas karjerā. Diemžēl ar koncertiem viņi pagaidām aplaimojuši tikai lietuviešus, bet gan jau arī mūsu ielā kādreiz uzstutēs saldējuma kiosku. Apskatnieka rokās nonāca interesantākā šī diska versija, proti, CD ar trīspadsmit jaunām dziesmām un bonusā DVD ar ierakstiem no koncertiem, proti, no «Brutal Assault ‘2015» un «Hellfest Open Air ‘2016» - vēl kopsummā divdesmit labi gabali, ieskaitot «Asphyx» klasiku «Wasteland Of Terror», «The Rack» un «Last One On Earth».
PAR. Absolūts metālprieks. «Asphyx» un vēl arī «Pestilence» ir vienas no labākajām grupām, ko no ekstremālās smagmūzikas var piedāvāt Eiropa. «The Grand Denial» vai «Death: The Only Immortal» - divas kompozīcijas, kuras «uz sitienu» nāk prātā ieteikt kā labākās, taču patiesībā ir vērts noklausīties visu albumu. Nevis vērts, bet noteikti nepieciešams! Protams, to darīt vērts «metālistiem», Džastina Bībera fani te neko labu neatradīs.
PRET. Līdz «The Rack» (1991) un «Asphyx» (1994), bet it īpaši jau līdz «Last One On Earth» (1992) laikiem šis albums tomēr neaizsniedzas. Lai gan varbūt, ka nemaz tik tālu arī nav.
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.