RECENZIJA: Sovvaļnīks "Napaseitynuots"
Latgaliešu rokmūziķis Sovvaļnīks jeb Ingars Gusāns, pazīstams arī pēc darbošanās grupā «Borowa MC», izdevis savu trešo albumu, kas atkal ieturēts metālmūzikas garā. Šoreiz tas veltīts latgaliešu dzejniecei Annai Rancānei - iepriekšējais Sovvaļnīka albums «Bolts susātivs» bija veltīts pazīstamajam latgaliešu un latviešu dzejniekam Antonam Kūkojam un iznāca 2010. gada nogalē.
Dziesmas ierakstītas sadarbībā ar Latvijā pazīstamajiem skaņu režisoriem Gintu Lundbergu, Māri Brensonu, Eināru Lipski un Gintu Stankeviču. Ierakstā piedalās Sovvaļnīka grupas biedri - Māris Lovniks (ģitāra), Artūrs Meļnikovs (bass) un Vadims Meļuščenkovs (bungas), kā arī vairāki viesmākslinieki - Kaspars Tobis, Māris Muktupāvels, Biruta Ozoliņa, Guntra Kuzmina, Mareks Gusāns, Pīters Daugulis. Kopumā trīspadsmit kompozīcijas, visas latgaliski, bet CD bukletā ir pieejams arī to tulkojums angliski, ja nu kādam sagādā problēmas izprast tekstus. Bet izprast tos vajag, Annas Rancānes dzeja ir pelnījusi, lai to saprastu.
PAR. Šoreiz Sovvaļnīks piestrādājis pie albuma tik nopietni, cik viens tas iespējams - tas jūtams jau pēc Kaspara Tobja intro, un šī sajūta nepamet visa albuma klausīšanās gaitā. Piemēram, «Sāta» - it kā varēja šo gabalu iespēlēt daudz vienkāršāk, bet te viss ir pēc pašiem labākajiem standartiem ar kulmināciju dziesmas izskaņā. Labas ir arī «Ceļš» un «Kalado», bet kopā ar vēl vienu «borovieti» Guntru Kuzminu iespēlētais «Nanūsabeist» - desmit punkti no desmit, aizķer uzreiz un paliek atmiņā vēl ilgi pēc tam. Šī dziesma ir labākais, ko līdz šim Sovvaļnīks ir radījis.
PRET. Sovvaļnīks nedaudz novirzījies progresīvā «metāla» virzienā - it kā tas nav slikti, tomēr dažos gabalos šķiet, ka viņš pats īsti nezina, kā šo dziesmu iesācis, kāpēc to iesācis un kā vēlas to pabeigt.