Bet Bet svinības gada garumā
Ar vairākiem koncertiem mūzikas namā Daile un sava divpadsmitā (!) albuma klajā nākšanu ceturtdaļgadsimta pastāvēšanas svinības noslēdz grupa Bet Bet – kas to būtu domājis, ka viņiem visa kā jau tik daudz!
Atzīmējot grupas 25 gadu pastāvēšanu, šovasar Bet Bet tūrēja iespaidīgā koncertu sērijā Vasara nebeigsies nekad pa Latvijas mazpilsētām. Taču arī jubilejas gada izskaņa grupai solās būt gana aktīva un ražīga: plānots, ka jau rīt veikalu plauktos nonāks jauns studijas albums, kurā šīs grupas versijā būs ieskaņots Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesmu cikls Pērļu zvejnieks, kuru 1998. gadā Melodijas skaņuplatē pirmo reizi iemūžināja Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris diriģenta Jāņa Erenštreita vadībā un solists Jānis Sproģis. Līdzīgi kā šajā platē, arī Bet Bet versijā ieraksts papildināts ar piecām dziesmām no Raimonda Paula un Aspazijas dziesmu cikla. Šajā ierakstā piedalās Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris diriģenta Romāna Vanaga vadībā. Grupas sadarbība ar kori iesākās jau 1998. gadā, kad tika izdots kopīgi rakstītais Ziemassvētku albums Burvīga nakts. Savukārt šo svētdien, 18. decembrī, ar sešu koncertu sēriju mūzikas namā Daile grupa iesāk nelielu baltajiem svētkiem veltītu tūrīti, kas turpināsies Rēzeknē (23. decembrī), Liepājā (25. decembrī) un Cēsīs (26. decembrī). Jāatgādina, ka Bet Bet - tie ir Zigfrīds Muktupāvels (vokāls), Uģis Tirzītis (ģitāra), Andris Alviķis (bass) un Guntars Račs (bungas, balss), ar ko arī neliela intervija par šī gada notikumiem grupas dzīvē.
- Piecu koncertu sērija mūzikas namā Daile - nav pārāk optimistiski?
- Nē. Praktiski uz visiem koncertiem biļetes jau ir izpārdotas, turklāt ielikts arī viens papildkoncerts [svētdien], kas vēl nav izsludināts, taču arī tas jau ir gandrīz pilns - šis koncerts gan vairāk domāts draugiem un savējiem. Nesākoties pat lielai reklāmas kampaņai, jau bija skaidrs, ka biļetes būs pārdotas. Arī Cēsīs koncerts jau izpārdots, un mēs labprāt tur rīkosim otru koncertu. Es zināju, ka Ziemassvētku koncertus pērk labi, bet, ka tik labi, par to mēs pārliecinājāmies tikai tagad (smaida). Jāpiebilst, ka tādi reāli Ziemassvētku koncerti grupai Bet Bet pēdējoreiz bija pirms 18 gadiem. Šoreiz koncertos piedalās zēnu koris, turklāt arī vieta [mūzikas nams Daile] jau ir pieradinājusi pie tā, ka šeit notiek kvalitatīvi koncerti, tāpēc iespējams, ka cilvēki jau nāk ne tikai uz konkrēto mākslinieku, bet arī uz šo konkrēto izklaides vietu, jo zina, ka te slikti vai nekvalitatīvi pasākumi nenotiek.
- Par jauno albumu: kas tas tāds, ko cilvēkiem no tā gaidīt?
- Mēs praktiski proporcijās viens pret vienu pārizdevām 1989. gadā izdoto plati, kurā bija dziesmu cikls Pērļu zvejnieks. Savulaik tas bija populārs, tur ir daudz grāvēju. Uztaisījām savu redzējumu un savas versijas šim albumam, saturā pilnīgi neko nemainot - tikai pievienojot vienu papildu dziesmu. Tas ir Pauls un Peters, Pauls un Aspazija - divi dziesmu cikli. Zigfrīds dzied solo, bet ir arī atsevišķi gabali, ko dzied tikai koris, bet mēs spēlējam pavadījumu. Koncerta pirmajā daļā gan plānojam spēlēt savus gabalus - mums ir vairākas dziesmas, kas labi atbilst Ziemassvētku noskaņai un tematikai, bet otrajā daļā uz skatuves nāks zēnu koris un tad būs pavisam smuki. Kā pareizi kādā intervijā reiz teica Zigfrīds - koris un Ziemassvētki ir absolūti nešķiramas lietas.
- Priekš Bet Bet izklausās par nopietnu, pēdējā laikā jūs muzicējat krietni draiskākā noskaņojumā…
- Es domāju, ka šis varētu būt pēdējais šāds nopietnais darbs un tad atkal atgriezīsimies pie savu dziesmu rakstīšanas. Pašlaik vienkārši izveidojies tāds posms, kurā Zigfrīds ļoti labi sadarbojas ar Maestro, tāpat viņam ir laba sadarbība ar koncertzāles administrāciju, un lielā mērā tas arī noteica šī koncerta formu. Šī programma arī tapa ar primāro domu par koncertu un tikai pēc tam par albumu. Jau bija skaidrs, ka tas būs sadarbībā ar Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas vidusskolas kori un diriģentu Romānu Vanagu. Iesākumā likām komponentes, kas būs kopā, un tikai pēc tam izdomājām, kas vispār būs albumā. Starp citu, pirmoreiz uzstāsimies Liepājas Lielajā dzintarā - tas mums ir liels izaicinājums, jo, cik runāts ar citiem mūziķiem, visi ir teikuši, ka šajā zālē ir ļoti grūti savākt skaņu, ja spēlē grupa ar elektriskajiem instrumentiem - tikai korim vien tur nebūtu problēmu. Cīnīsimies ar skaņu kā varēsim.
- Vai 25 gadu jubilejas atzīmēšana izvērtusies kā cerēts?
- Mums vasarā bija koncertturneja pa laukiem un mazpilsētām, uzstājāmies tādās vietās, kurās nekad nebijām pat bijuši. Allaži, Mārsnēni, Lubāna, Madliena, Gailīšu pagasts… Es uzskatu, un arī pārējie grupas biedri tā domā, ka tā bija mūsu labākā koncertturneja visu šo 25 gadu pastāvēšanas laikā. Cilvēki tiešām nāca tikai uz mums, turklāt nāca uz tādām vietām, kuras viņi sen, sen nebija apmeklējuši. Piemēram, Dzērbenes estrādē pat vietējie teica - nu kāpēc jūs tur kaut ko rīkojat, uz turieni taču cilvēki nenāk! Nāca! Interesanti, ka pēdējie tajā pusē bijuši Līvi: esot atbraukuši ar ikarusu - paši varat iedomāties, kurā gadā tas bija! -, bet nav varējuši uzbraukt pie estrādes esošajā kalnā un aizbraukuši prom. Apvainojušies, pateikuši, ka tur nevar piebraukt, un aizbraukuši! Tas Līviem piestāv, ticu, ka viņi tā varēja izdarīt (smejas). Savukārt Mārsnēnos vietējie teica - jā, mums jau arī iepriekš te visādi izpildītāji ir bijuši, pat Edgars Liepiņš uzstājies… Atkal viegli noprast, kad kāds pie viņiem ir pēdējoreiz bijis. Patiess prieks bija uzstāties. Aizbraucām arī uz tādām vietām, kurās pat nebijām plānojuši iegriezties, piemēram, Latgales pusē, kādā pavisam mazā miestiņā. Vienkārši sniedzām koncertu tāpat vien, bez maksas, un tas mums deva milzīgu gandarījumu. Izstaigājām šajās uzstāšanās vietās arī vietējos novadpētniecības muzejus un skaistākās vietas, iepazinām vietējo kultūru un cilvēkus. Liekot roku uz sirds, es varu pateikt, ka šī tūre bija ideāla: visur bija pilns, visur cilvēki bija pārsteigti, ka viņu konkrētajā vietā vispār ir tik daudz - paši par sevi brīnījās! Neaizmirstami brīži. Mums bija piedāvājumi rīkot šos koncertus arī lielās zālēs, taču mēs to nevēlējāmies - darām to tagad. Šie koncerti būs kā loģisks noslēgums šim jubilejas gadam.
- Ja jau tik skaisti braukājāt visur kopā, tad tas jāsaprot tā, ka šajos 25 gados viens otram tomēr vēl neesat noriebušies…
- Savulaik ārpus koncertiem tikāmies biežāk, tad arī biežāk bija iespējamas dažādas konfliktsituācijas. Pēc pirmajiem trīs vai četriem kopā muzicēšanas gadiem tā arī notika, un uz kādu laiku pašķīrāmies. Bet pēc tam atradām optimālo formulu, proti, ka mēs forši jūtamies tad, kad kopā spēlējam, bet pēc tam nekas kopā nav jādara. Lai arī mēs ar Zigfrīdu un Uģi kādu laiku pat strādājām vienā kompānijā [Mikrofona ieraksti], mēs tajā laikā vienalga risinājām pavisam citas problēmas, kas nav saistītas ar radošo procesu. Ja mēs 25 gadus nemitīgi tiktos arī pēc koncertiem, tad pilnīgi droši viens otram būtu apnikuši. Taču tagad katram ir pilnīgi citi projekti, it īpaši Zigfrīdam. Kad satiekamies, tad, lai cik tas neskanētu banāli, tie mums ir svētki: tā ir kā smadzeņu atslodze, varam vienkārši priecāties par to, ko darām.
- Un cik ilgi tā priecāsieties?
- Mums nav nekādu plānu vai priekšrakstu, kad visu šo pasākumu beigt. Uzzinot, ka Miks Džegers savā sirmajā [73 gadu] vecumā atkal ir kļuvis par tēvu, es saprotu, ka viņš mums joprojām dod cerību tam, ka mēs vēl esam jauni un sprauni, un mums vēl viss ir priekšā (smejas)!