RECENZIJA: Obituary- "Ten Thousand Ways To Die"

Amerikāņu «jaukumiņi» no grupas «Obituary», joprojām viena no pasaulē jaudīgākajām «death metal» brigādēm (lai arī pastāv jau no 1984. gada), pieteikuši kārtējo atgriešanos, lai gan šoreiz tam it kā nav nekāda pamata – grupa ir dzīva un vesela, oktobrī un novembrī ar koncertiem dauzījās tepat pa Eiropu, pēdējais studijas albums «Inked In Blood» klajā nāca pirms diviem gadiem, arī sastāva ziņā pēdējos četros gados viss nostabilizējies utt.

Nu labi, kāda starpība, albums ir izdots un basta. Diez kādas novitātes tas gan nesola, jo šajā ripulī ir tikai divi jauni gabali («Loathe» un «Ten Thousand Ways To Die»), bet pārējais skaņu materiāls bāzēts uz koncertos izskanējušajām klasiskajām vērtībām - «Redneck Stomp», «Centuries Of Lies», «Blood Soaked», «Dying», «Find The Arise», «Don’t Care», «Chopped In Half», «Slowly We Rot» (protams!) un citām. Ieraksti veikti šā gada februārī un martā koncertos dažādās Amerikas pilsētās.

PAR. Jau sākot no «Slowly We Rot» (1989) un it īpaši «Cause Of Death» (1990) laikiem nav iespējams nenovērtēt Džona Tardija ekstremāli plēsonīgo vokālu - pat grūti pateikt, kurš metālmūzikas pasaulē viņam varētu līdzināties. Šajā ziņā nekas nav mainījies, Tardijs joprojām ir teicamā formā. Tāpat arī pārējie - Trevors Peress, Kens Endrjūss, Terijs Batlers, Donalds Tardijs. Reiz «Obituary» jau uzstājās Rīgā, cerams, ka viņi šo joku atkārtos.

PRET. Abas jaunās dziesmas nepārliecina: «Loathe» klausītājs tiek uzsēdināts uz viena ritma un turēts uz tā vairāk nekā sešas minūtes, savukārt «Ten Thousand Ways To Die» vispār ne ar ko nepaliek prātā. Jaunais albums, kuram vajadzētu nākt klajā nākamajā gadā, raisa bažas.

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu «Randoms».v