Nedaudz ilgāk kā pēc nedēļas, 24. novembrī, koncertzālē Palladium izskanēs «mūzikas hameleona» (tā viņš tiek pieteikts) vokālista Ralfa Eilanda un Latvijas Radio bigbenda kopīgi izlolotā koncertprogramma Cits Pauls – tā godina gan Maestro 80. jubileju un muzikālo daiļradi, gan savdabīgi atzīmē arī Ralfa 23. dzimšanas dienu.
Jaunos gados ar Paulu
Uz jautājumu, vai tiešām Ralfs jau sajuties tik varens, lai savu divdesmitrīnieku atzīmētu ar šādu vērienu, mūziķis pārliecinoši atvairās - absolūta sakritība, gan zāle bijusi brīva, gan laiks mūziķiem arīdzan. Tiesa, 23 gadu vecumā uz vienas skatuves būt ar kādiem 25 mūziķiem nav joka lieta, tas ir nopietns pieteikums. Programma Cits Pauls kā īpašs projekts bija dzirdama festivālā Positivus, bet šoreiz tā izskanēs daudz plašākā repertuārā kopā ar Latvijas Radio bigbendu un trio Limonāde vokālistēm. «Positivus festivālā atsaucība no publikas bija tik liela, ka pēc koncerta, sakāpināto emociju rezultātā, skatītājiem teicu - mēs šo dienu nekad neaizmirsīsim! Tagad kāds laiciņš ir pagājis un gan man, gan bigbendam, gan arī klausītājiem un skatītājiem koncerts tiešām vēl ir palicis spilgtā atmiņā. Tas būs līdzi dziedams, dejojams un - ja vēlas - sēžams koncerts,» saka Ralfs. Starp citu, arī pats Raimonds Pauls novērtējis šo projektu, sakot, ka intuīcija viņu nav pievīlusi un Latvijas Radio bigbends kopā ar jauno vokālistu radījuši izcilu programmu, nezaudējot skaņdarbu oriģinālo ideju un melodiju, bet gan tos pamatīgi atsvaidzinājuši. Jāpiebilst, ka Ralfs šogad iestudējis arī programmu kopā ar atraktīvo Liepājas Melngaiļskolas bigbendu, pievēršoties populāru multfilmu dziesmām.
Kas attiecas uz koncertu Palladiumā, tad tajā uz skatuves būs teju ceturtdaļsimts mūziķu. Daudz. «Mums izvietojums skatuvei jau ir izdomāts, tās ir mazākās raizes. Kādas ir lielākās? Kā un ko salikt uz skatuves tā, ko mēs bijām iecerējuši no izvietojuma viedokļa. Un arī no vizuālā viedokļa, jo es pats nebūšu zālē, taču es gribētu, lai man pēc tam, raugoties uz visu fotogrāfijās redzamo, būtu prieks par to, kas koncerta laikā noticis zālē,» stāsta Ralfs. Šķiet, ka varētu sarīkot Palladium zālē vēl kādu koncertu, taču Ralfs mierīgi atbild, ka tas šobrīd nav nepieciešams, jo nākamajā gadā plānots šo pasākumu atrādīt arī citur - Latgales vēstniecībā Gors, Vidzemes koncertzālē Cēsis, Liepājas Lielajā dzintarā un citur. «Ja šis ir pasākums, uz kuru cilvēki nāk, kāpēc gan lai to nevarētu noorganizēt vēlreiz?!»
Koncertos līdz saknēm
Šķiet, 23 gadus vecs (jauns) čalis, kāpēc gan viņam klausīties Raimondu Paulu?! Ralfs Eilands ir viens no erudītākajiem mūzikas faniem, kurš tiešām zina visu no jaunās un arī vecās mūzikas. «Jā, uzliekot uz plašu atskaņotāja vecu plati (Ralfs tiešām klausās plates!), man jāatzīst - nu, jā, man ir tāds vecs muzons... Man dažkārt ballītēs saka - nu ja, tu jau droši vien zināsi, kāda mūzika ir jāliek, bet... Domāju, nu, bāc, jūs taču neviens nepriecāsieties par to veco roķi vai vispār iesiet gulēt, drīzāk palūgsiet, lai kāds cits slēdz klāt savu telefonu, citādi Ralfs atkal uzliks kaut kādu savu sūdu!» Viņš neklausās džastinus bīberus, bet braukā apkārt pa Eiropu un sevi izglīto muzikālā jomā vai arī dara to tepat. «Vakar biju pie draugiem un klausījos kādu mūziku - tur vispār nebija dvēseles. Skatījāmies, un tas likās tik ļoti iestudēti.
Ja uz Latviju atbrauc kāds liels mākslinieks, tad es tiešām aizeju. Pie mums gan lielo nav tik daudz. Taču arī tad gadās visādi. Piemēram, Lana del Reja - aizgāju. Droši vien daudziem šī dziedātāja patīk, viņi teiks - stulbais, augstprātīgais, kā tu vari tā pateikt, bet - tas bija šķībi, neprofesionāli un nepatiesi! Bija tāda sajūta, ka kāds uzkāpis uz skatuves tāpat vien. Taču tajā pašā laikā aizbraucu uz Adeles koncertu Ķelnē. Nebiju par šo dziedātāju sajūsmā, taču, ja Adele skan radiostacijā, es to prom nepārslēdzu (skaļāk gan arī noteikti neieslēdzu), bet koncertā - tas bija fantastiski, fenomenāli, nenovērtējami! Es pēc tam klausījos viesnīcās visus viņas albumus - tas bija kaut kas nenovērtējami!»
Uz savu pirmo koncertu Ralfs bijis kādu 12 gadu vecumā - vecāki aizveduši uz Fila Kolinsa šovu Tallinā. Pēc tam jau viņš devies vienatnē uz malu malām. Kopumā šāds brauciens izmaksā vien kādus simts eiro, ja, protams, biļetes tiek iepirktas laikus. «Kad esi trīs mēnešus laikus nopircis gan koncerta biļeti, gan avio, tad pienāk koncerta diena, un tad jau esi aizmirsis par iepriekšējo pirkumu, un te jau liekas, ka brauksi par velti!» smaida Ralfs. Turklāt viņš tiešām ir koncertu braucējs, tas ir, vakarā dodas uz pasākumu un nākamajā rītā mājup. «Kad es izdzirdu, ka ir kāds labs mākslinieks Eiropā, tad ir čau - braucu, viss! Pašlaik vienīgais, ko es gaidu, tas ir Stīvijs Vonders.» Interesanti, ka Ralfs brauc uz solokoncertiem, festivāli viņu nevilina: «Šogad biju uz Radiohead festivālā Lollapoloza un sapratu, ka nekad vairs nebraukšu uz kādu festivālu ārpus Positivus, jo tur ir tādas masas! Uz Radiohead bija sajūta tāda, ka uz viņiem klausīties ir atnākusi visa Berlīne, un man tas ļoti nepatika, tāpēc sapratu, ka uz tādiem festivāliem nebraukšu, jo priekš manis tur ir stipri, stipri, stipri par daudz cilvēku. Atceros, mani savulaik draugi aicināja uz Glastonberiju - jā, es gribētu dzirdēt visos šos māksliniekus, bet tas pūlis - nē, man tas ir par daudz!».