Uz Aishu Eirovīzijā gulsies favorītes nasta
Praktiski visās Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases iepriekšējās aptaujās favorītes lomā izvirzījusies Aisha. Turklāt, cik bija noprotams no žūrijas komisijas locekļu izvairīgajām tekstiem, arī tie priekšroku dod šai spriganajai dziedātājai.
Jau pērn Aisha jeb Aija Andrejeva bija viena no galvenajām pretendentēm uz uzvaru Eirovīzijas nacionālajā atlasē, kam it kā bija visi priekšnosacījumi: dziedātāja jau iepriekš bija guvusi publikas simpātijas, turklāt arī dziesma Hey Hey šķita gana iespaidīga, lai par to balsotu. Taču nekā – tika piedzīvots negaidīts fiasko, ja par tādu var saukt visai augsto sesto vietu. Pat grūti pateikt, kas tieši nogremdēja Aishu – varbūt diezgan nepārdomātais palaidņa skuķa skatuves imidžs vai trakulīgā lēkāšana pa skatuvi –, taču krietni tuvāk uzvarai nacionālajā atlasē Aisha bija 2008. gadā, kad viņas spriganā You Really Got Me Going ierindojās otrajā vietā, piekāpjoties vienīgi pirātiem.
Nu klāt jauns piegājiens Eirovīzijas skatuves iekarošanā, un šoreiz Aisha jau ir pati galvenā favorīte cīņā par uzvaru. Beigu galā dziesmu What For? (Only Mr. God Knows Why) viņai ir radījuši tādi latvju mūzikas smagsvari kā komponists Jānis Lūsēns un dzejnieks Guntars Račs, tāpēc šīs prognozes nebūt neliekas pārsteidzīgas. Vai dziedātāju nenospiež favorītes nasta? "Kāpēc, lai nospiestu?!" dzīvespriecīgi iesmejas Aisha. "Protams, šobrīd nezinu, kā būs, kā nebūs, jo ar Eirovīziju jau nekad neko nevar zināt. Daudziem šķiet, ka esmu nezin kāds superlīderis, bet es tāda nejūtos. Galvenais ir strādāt un visu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas, tad jau būs labi."
No vienas puses – Aisha jau sen pelnījusi iziet plašākos ūdeņos. Diez vai leģendārās latvju hārdroka grupas Opus Pro vokālists Alex agrāk domāja (cerēja?), ka viņa meita popularitātē apsteigs tēvu, taču tā nu ir noticis. Jau piecu gadu vecumā Aija ieguva otro vietu Latvijas mazo vokālistu konkursā, 11 gadu vecumā piedalījās flautistu konkursā, bet vēl pēc gada debitēja kā... pūtēju orķestra diriģente. Kad Aishai bija 14, viņa saņēmusi piedāvājumu dziedāt rokgrupā, taču nobastojusi pirmo mēģinājumu un rokenrola karjeru nācies atlikt.
Publika Aishas spēcīgo balsi un nevaldāmo temperamentu iepazina 2004. gadā realitātes šovā Fabrikas muzikālais teātris, kurā skatītāju balsojums viņu iecēla uzvarētājas godā. Sekoja uzaicinājums piedalīties Opus Pro turnejā, kur Aisha bija pilnvērtīga vokāliste, bet 2006. gadā klajā nāca meitenes debijas albums ar nacionālā hārdroka klasiķa Harija Zariņa un Opus Pro dziesmām.
Šķiet, pīšanās ar Opus Pro vīriem tomēr bija kļūda, jo jaunajai dziedātājai sen vajadzēja izvirzīt savus mērķus un iet pašai savu ceļu. Par laimi, Aisha ātri to saprata un nepiekāpīgi paziņoja par solokarjeru (lieki piebilst, ka Opus Pro vīri par to nebija sajūsmā), savu nevaldāmo enerģiju ieguldot visdažādākajos projektos, sākot ar lomām teātrī un filmās, kā arī dalību šovā Dejo ar zvaigzni 2, līdz pat koncertēšanai karavīriem Afganistānā un citiem muzikālajiem projektiem. 2008. gadā klajā nāca otrais Aishas disks Viss kārtībā, mincīt, bet vēl lielāku grūdienu karjeras attīstībai deva pērn piedalīšanās festivālā Jaunais vilnis. Pagājušā gada otrajā pusē veikalu plauktos parādījās dziedātājas trešais albums Dvēselīte, kura repertuāru veido agrāk pazīstamas dziesmas jaunās versijās un kas klausītājiem lika priekšā "pavisam citu Aishu". Šī programma ar lieliem panākumiem tika rādīta visā Latvijā.
Lai gan šķiet, ka Aisha uz skatuves ir jau gadiem, viņai pirms gandrīz mēneša apritēja tikai 24, tātad – viss vēl priekšā! Aisha nešaubās, ka viņas liktenis ir mūzika, taču par saviem sapņiem un ambīcijām skaļi nerunā: "Es vienmēr esmu ceļā, un galapunkts nekad nepienāk, jo es mainos un attīstos. Piemēram, pēdējā laikā mani ļoti aizrauj blūzs.