Ceturtdiena, 30.maijs

redeem Lolita, Vitolds

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

Sanctimony: Pieci izdod piekto

PIECI. Latvju death’n’roll brigāde Sanctimony sava jaunākā albuma nosaukuma apspēlējusi piecnieka tēmu, jo viņi patiešām ir pieci. No kreisas: bundzinieks Jēkabs Zemzaris, basģitārists Deniss Denisenko, vokālists Janis Boļšaks, ģitārists Viesturs Grīnbergs un ģitārists Pauls Ruško © Publicitātes foto

Ar albuma noklausīšanos mūzikas veikalā Randoms vakar ceļu pie klausītājiem uzsāka Unholy Five – jaunais grupas Sanctimony ripulis. Jau rīt, 8. aprīlī, diska prezentācijas lielkoncerts klubā Melnā piektdiena.

Trešie senākie uz neatkarīgo skatuves

Smagmetāla grupa Sanctimony ir dibināta 1994. gadā, līdz ar to uzskatāma par trešo vecāko komandu Latvijas underground apritē – aiz Rūsas un Inokentija Mārpla (ja grupai Skyforger pieskaita tās darbības periodu ar Grindmaster Dead izkārtni, tad trešie ir debesukalēji). Savas pastāvēšanas laikā Sanctimony izdevuši piekto albumu, grupas sastāvā nemainīgi ir pieci vīri – tieši to arī nozīmē Unholy Five. «Stilistiski nekas nav mainījies – ir tas pats mūsu muzikālais redzējums, tā pati skaņa, tās pašas roka fiškas. Atsevišķās dziesmās parādās nianses, kuras nav bijušas iepriekš, taču tās nav tik konceptuālas, lai viss albums uzreiz liktos citādāks,» skaidro grupas vokālists Jānis Boļšaks. Jaunajā diskā ir deviņas jaunas dziesmas plus hita Sounds (dziesma bija iekļauta 2005. gadā izdotajā albumā Devil And Men) akustiskā versija. «Šāda Sounds versija nav nekāds baigi jaunais izgudrojums, jo mēs to esam jau spēlējuši Death’n’Roll Members koncertos. Mums tas bija kā labs muzikālais eksperiments – tas pašiem bija ļoti interesanti, taču tas labi noskanēja un cilvēkiem patika, bija labas atsauksmes, tāpēc izdomājām to ierakstīt un pievienot jaunajam albumam.» Starp citu, šī versija pagājušajā nedēļā tika atskaņota arī LTV raidījumā Rīta Panorāma. Trīs no dziesmām jau bija iekļautas arī 2011. gadā izdotajā EP Perfection. «Tās ir pārrakstītas no jauna. Nebūs milimetrs milimetrā tāda pati skaņa kā mazajā platītē, jo viss ieraksta process sākās no jauna,» norāda Jānis.

Albumu sākts rakstīt studijā Sound Division – gan bungas, gan ģitāras, gan basu, savukārt vokāls ierakstīts Wolk Studios, kur arī viss materiāls skaņu inženiera Sergeja Laļetina aizgādā lipināts kopā. «Sound Division ir ļoti laba no tā viedokļa, ka tur ir lielā zāle, līdz ar to daudz vieglāk ierakstīt, piemēram, bungas – mazākās telpās to grūti dabūt gatavu. Savukārt vokālam tik plašas telpas nav vajadzīgas,» paskaidro vokālists. Ar tekstiem savai bijušajai grupai joprojām neatsaka piepalīdzēt ģitārists Jānis Aizkalns, bet otrs tekstu rakstītājs ir bundzinieks Jēkabs Zemzaris. Savukārt muzikāli kā dziesmu autors minēta grupa Sanctimony, jo lielākoties tā arī sanāk. «Ir kaut kādas galvenās tēmas vai ģitāru rifi, kuras atnes viens vai otrs grupas mūziķis, bet pēc tam tas viss tiek apdarināts, un jau nākamais rifs vai iespēle var būt no kāda cita, bet saliekam to visu mēs kopā,» stāsta Jānis.

Gaidības septiņu gadu garumā

Ap jauno albumu muļļāšanās noritēja kādus septiņus gadus – darbs pie tā sākās jau 2008. gada nogalē, noslēdzoties iepriekšējā diska Hell In Stereo (2007) koncerttūrei Baltijas valstīs un Somijā. Jaunā garadarba klajā nākšana likās droša kā bankā jau pagājušā gada sākumā, taču ripulis būs aptaustāms tikai tagad. Cik bija noprotams, Jānim pat nav īsta izskaidrojuma tik grūtām albuma dzemdībām: «Mēģinājumu telpu maiņas, pa vidu vēl sastāva maiņas utt., līdz ar to process no lielā albuma līdz lielajam albumam stipri ievilkās. Jā, mēs ilgi novilkām to posmu no ieraksta sākšanas līdz izdošanai. Mums jau bija sagatavots kaut kāds materiāls, iekrita tūre Somijā, un negribējām uz turieni braukt ar tukšām rokām, tāpēc izdevām EP Perfection. Pēc tam pagāja kāds laiciņš, un sākām rakstīt šo albumu. Taču viss varēja notikt krietni ātrāk – es jau koncertos sāku stāstīt, ka ir doma par jauno albumu utt. Jau ierakstījām ģitāras un bungas, bet tad tieši es drusciņ iekliboju, jo studijā norāvu balsi. Palika kaut kādas astes, bija balss problēmas, arī tāpēc viss ievilkās.» Taču bijis skaidrs, ka reiz un par visām reizēm iesāktais tomēr jānoved līdz loģiskam iznākumam. «Šā gada februārī sapratu, ka vairāk vilkt garumā negribas. Nolikām albuma izdošanas datumu, kas bija plus, mīnus reāls. Patiesībā bija vēl baigi daudz darāmā, taču [prezentācijas] datums bija nolikts, un pareizi Viesturs vēlāk teica: šis ir labākais variants, noliec dedlainu, pārmet krustu un mauc! Pašlaik izskatās, ka viss izdosies: ierakstu pagājušās nedēļas sākumā pabeidzām, makets ir, viss aizsūtīts ražošanai, atlicis tikai nokārtot pasākuma organizatorisko pusi.»

To, kas no tā visa sanācis, varēs novērtēt piektdien koncertā klubā Melnā piektdiena. «Plānojam koncertā nospēlēt pilnīgi visu jauno materiālu no A līdz Z. Daudzām dziesmām tas būs pirmatskaņojums un, kas zina, varbūt arī pirmā un pēdējā koncertā atskaņošanas reize. Arī iepriekšējos albumos bija tādas dziesmas, kas prezentācijā tika nospēlētas un pēc tam nekad vairs nav kustinātas, jo – dziesma forša, albumā ļoti labi klausās, taču koncertā kaut kā neiet, nepaķeras. Koncertu varētu sadalīt it kā divās daļās: pirmajā izskanēs jaunais albums, bet otrajā – kaut kas no mūsu vecajiem gabaliem.»

Plāni ir, gaidām realizāciju

Pēdējo septiņu gadu laikā Sanctimony piedzīvojuši nopietnas izmaiņas sastāvā: ģitāristu Jāni Aizkalnu nomainījis Pauls Ruško, bet bundzinieku Kārli Jakuboni – jau pieminētais Jēkabs. Viņa iekļaušanās grupā devusi iespēju variēt ar vokālu, jo Jēkabs labi dzied un to kā fona vokālists arī dara. «Personīgi man tas ļoti patīk, jo Jēkabs ir ārkārtīgi muzikāls, – ar viņu viegli iet šādas vokālās lietas gan koncertos, gan albumā, viņam tas sanāk ļoti brīvi, nepiespiesti un no sirds. Jēkabs nespēlē tikai bungas, viņš var klāt pieķert jebko (arī Rīta Panorāmā viņš iejutās ģitārista lomā – aut.), un tas grupai ir milzīgs pienesums. Kas attiecas uz dziesmām, muzikāli Jēkabs visur ir klāt, arī pie vokālajām partijām mēs strādājām kopā, tajās ir daudz tieši viņa ideju,» kolēģi slavē Jānis.

Tiesa, Jēkaba muzikalitāte šoreiz Sanctimony nedaudz arī iegriezusi – šobrīd nav iespējams precīzi plānot Unholy Five veicināšanas tūri, jo bundzinieks drīzumā kopā ar Luī Fontēna grupu brauc rakstīt albumu uz štatiem, uz Ņuorleānu. «Viņš aizbrauc, tad būs Melnās piektdienas jubileja, bet pēc tam jau sākas siltais laiks un rīkot klubu tūri vairs nav jēgas. Es domāju, ka mēs kādu līkumu pa Latvijas klubiem izmetīsim rudenī – Rīga, Cēsis, Liepāja, Jelgava. Mums šobrīd iezīmējas arī kaut kādi koncerti, kas varētu būt ārpus Latvijas, – lielākoties Somijā, bet, es domāju, pieķersim klāt arī Igauniju un Lietuvu. Pašlaik ir atdzimusi igauņu grupa Rattler, pieļauju, ka mēs varētu doties tūrē kopā ar viņiem. Bet tas ir tikai tāds plāniņš, negribu neko tagad solīt,» prāto Jānis Boļšaks. Pašlaik zināms, ka Sanctimony spēlēs Jelgavas Melno cepurīšu balerijas un arī Melnās piektdienas jubilejās, bet no vasaras festivāliem izskatās, ka pārsteigums varētu sagaidīt tos, kas savos plānos iezīmējuši došanos uz festivālu Zobens un lemess. «Labi, pārsteigums tas vairs nebūs, jo šur tur es par to jau esmu izpļāpājies, bet mēs pārizdosim [1996. gadā izdoto] albumu When The Sun Was God. Mēs to pat nepārrakstīsim, šo kasetīti vienkārši pārliksim CD formātā. Arī šajā astoņu dziesmu albumā taču tika skarts tautiskais motīvs, tāpēc to prezentēsim tieši šajā festivālā. Starp citu, kopš šīs kasetes izdošanas taču apritējuši jau 20 gadi! Mēs to gribam atskaņot visā pilnībā, ar visiem folka iestarpinājumiem, tieši tā, kā tas bija oriģinālā. Tas būs interesanti!».