Konike – cilvēkiem, kas domā citādi

© publicitātes foto

Šķiet, visos Eirovīzijas konkursos ir bijusi kāda amizanta dziesma, kuras atbalstītāju lokam pieslēdzas lielākā daļa tā saucamo protesta balsotāju. Ja sakrīt visas zvaigznes, tad tā var izdarīt lielas lietas, kā, piemēram, togad, kad vinnēja somu Lordi.

Eirovīzija gan sen vairs nav nekāds balagāns, kurā uzvarēt var ar devīzi jo stulbāk, jo labāk – par to pirms pāris gadiem sāpīgi pārliecinājās īri, kas uz finālu deleģēja tītara lelli. Latvijas atlasei šogad bija pieteikušies gan Cūkmens, gan Kombuļi, gan droši vēl kāds jokdaris, taču žūrija tos visus nikni svītroja no potenciālo finālistu skaita. Citādi bija ar projekta Konike dziesmu Digi digi dong, kas tiek izpildīta izdomātā valodā – kaut kāda rozīnīte te tomēr ir.

Projektā Konike ietilpst divi vīri – Edijs Šnipke un Andris Konters. Savu Eirovīzijas pieteikumu viņi ir uzrakstījuši tā, it kā būtu bijuši alkohola vai zāles iespaidā. "Projekts Konike radies 2008. gada nogalē, kad pēc sabiedriski aktīvas darbošanās pulciņā Botāniķi, kurā galvenokārt tika apgūtas zinības par Visuma un cilvēces eksistenci, un pārrunājot dažādas pasaules eksistences versijas, par kurām zināšanas divi jauni cilvēki tika smēlušies vairākās zinātniskās grāmatās un filmās, arvien biežāk noveda pie domas par nepieciešamību kopīgo ideju darīt zināmu plašākai sabiedrības daļai." Kādā grāmatā puiši iepazinušies "ar senās civilizācijas Konike bezrūpīgo dzīvi un viedumu, tādēļ dziesma, lai pietuvinātos maksimāli tuvu cilts dzīves filozofiskajiem uzskatiem, tiek dziedāta tieši Konike valodā". Par sevi abi vēsta vien to, ka Konters esot sportists, florbola komandas Jūrmala vārtsargs un daudzu nekustamo īpašumu apsaimniekotājs, bet Šnipke – mūziķis un ziņu redaktors Latviešu radio Liepājas nodaļā.

Taču vispār jau vismaz Šnipkes vārds daudziem komentārus neprasīs – viņš spēlējis ļoti daudzās grupās un projektos, piemēram, Willow Farm, Fēliksa Ķiģeļa pavadošajā sastāvā, pie Ivo Fomina un pat leģendārajos Līvos, kā arī citur. Mūzikas aprindās viņš bija pazīstams jau sen, taču plašāka auditorija par Šnipki uzzināja pirms pāris gadiem šovā Zvaigžņu lietus, kurā viņš kopā ar Lieni Zostiņu guva atzīstamus panākumus. Tam sekoja pirmais solo singls Neatļauts, kas Radio SWH topā iekļuva pat pirmajā trijniekā, taču turpinājums veiksmīgajam gājienam nav sekojis – pagaidām solofrontē valda pieklusums. Edijs gan Neatkarīgajai norādīja, ka šajā jomā nekas vēl nav beidzies: "Jau ir gatavas divas dziesmas, taču es tās pagaidām nelaižu ārā. Pabeigsim Eirovīzijas štelli, tad droši vien arī tiks laists klajā nākamais singls."

Pēc Šnipkes stāstītā, projekts Konike nav speciāli Eirovīzijai radīts projekts – tas pastāvējis jau iepriekš, un vienkārši tā veiksmīgi sakritis, ka nu šo grupu redzēs plaša auditorija pie TV ekrāniem. "Tas ir dzīves stils un dzīves filozofija – tur nav ne smakas no komercijas. Mums ir vairākas dziesmas, un projekta otrs dalībnieks [Konters] reiz teica: davai, mēģinām iesniegt kaut ko Eirovīzijai! Iesniedzām, un veiksmīgi sanāca, ka dziesmu novērtēja un tikām finālā," klāstīja Edijs. Dziesmas un arī paša projekta sūtību viņš raksturoja vienkārši: cilvēkiem, kas domā citādi. Bet ja nu Digi digi dong vinnē atlasē un ar šo Konikes cilts vēstījumu jābrauc uz Eirovīzijas finālu Oslo? "Ja vinnēsim?! Tad brauksim!" smejas Edijs. "Mums uz visiem jautājumiem ir atbildes.

Izklaide

Par projekta “Kuolm randõ/Trīs krasti” izdoto plati – tā tautās laišanas koncerts septembra beigās notika kultūras centrā “Siguldas devons” – pēdējā laikā saņemts tik daudz jautājumu no sērijas “kā ir?”, “kas tie ir?”, “vai vērts klausīties?” u.tml., ka nācās vien ķerties pie notestēšanas, lai gan iepriekš to nebija domāts darīt. Kāpēc nebija domāts? Jo šķita, ka “Kuolm randõ” piedāvās kaut ko no pārāk augstiem plauktiem.

Svarīgākais