Rakovskis jubilejā atzīmējas ar Bastarda albumu

Pagājušajā piektdienā muzikāli izklaidējošajā atpūtas klubā 9. vilnis notika Aivara Rakovska dibinātās grupas Bastards ilgi gaidītā albuma prezentācija – grupa oficiāli pastāv jau 33 (!) gadus, bet tāda nopietnāka prezentēšanās viņiem sanāca tikai tagad.

Lai cik tas būtu pārsteidzoši, taču sanāk, ka grupas Bastards jaunais albums Sirdspuksts aiz sienas tapis teju ceturtdaļgadsimta garumā. Grupas pirmsākumi meklējami jau 1983. gadā, tā būtībā ir viena no pirmajām latvju hārdroka grupām, taču pēdējā laikā aktīvi nemuzicēja kādus padsmit gadus.

Albumā iekļauto dziesmu mūzikas un vārdu autors ir pats Aivars Rakovskis, viņš to arī producējis un aranžējis. Sirdspuksts aiz sienas veidots klasiskā 80.–90. gadu rokmūzikas stilā, ko vokālists Renārs Mastiņš dēvē par «veco labo latviešu roku». Pašā prezentācijas pasākumā to varēja arī just – tiešām vecais labais latviešu roks ar Aivara ģitārmeistarības izpausmēm, vienīgi mulsināja vokālists, kura balss dotības lika viņu salīdzināt ar Braienu Džonsonu no AC/DC (neliels pārspīlējums, protams), taču uz skatuves viņš bija statisks kā veļasmašīna Rīga-13. «Viņš mazliet bija iegrožots, lai neiet pāri lūpai, lai nekļūst par familiāru. Ir nepieciešams atrast starp publiku nelielu distancīti, nevar jau tā, ka viens otram ģīmjus laiza,» tā to izskaidroja Aivars. «Kopumā man pasākums patika – viss izskatījās forši, ģimeniski. Protams, bija sanākuši draugi un ģimenes locekļi, bija ļoti OK. Mums šobrīd risinās sarunas par iespējamiem koncertiem Liepājā, Valmierā, Jelgavā un citur. Ar diskiem gan sanāca neliels nesmukums – vēl nebija nokārtotas visas papīru lietas, tāpēc nevarējām tos tik brīvi šaut gaisā. Patiesībā tas šajā pasākumā bija vienīgais feils, jo tie, kas gribēja, nevarēja šo disku nopirkt. Taču nu viss šajā jomā ir kārtībā. Mēs esam atvērti dažādiem piedāvājumiem – cik nu varēsim šogad sagrābt, tik gāzīsim!» tā Aivars. Nu jā, diskiem koncerta norises dienā nebija sakārtota nepieciešamā dokumentācija, un tos aptaustīt varēja tikai domās, – gadās.

Jāpiebilst, ka Aivars aktīvi seko jaunākajām tendencēm pasaules rokmūzikā – no tā varbūt arī jauneklīgais skanējums Bastarda mūzikā. «Sen nebiju klausījies grupu, kas mani aizķertu tā kā savulaik Whitesnake, bet tagad atradu tādu Black Country Communion – tas ir kaut kas vienreizējs, tas ir tas, uz ko es tiecos, – uz šādu profesionalitāti, meistarību un tīrību uz skatuves,» sajūsminās ģitārists. «Tur spēlē Glens Hjūzs no Deep Purple, Džo Bonamasa ģitāru, vēl Dereks Šerinens no Dream Theater taustiņus un vēl buņģieris – super, vienkārši vāks! Lūk, tas ir līmenis!» viņš nenoliedz, ka mazliet no tā visa arī iedvesmojies. Taču kopumā viņa muzikālā laimes recepte ir vienkārša: «Personīgi man – ar maizi nebaro, iedod tikai uzspēlēt!».